Klimats

Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms. Klimatu raksturo metereoloģiskie elementi — atmosfēras spiediens, vēja ātrums un virziens, gaisa temperatūra, mitrums un nokrišņi.

Zemi sasniegušais Saules starojums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli, kurš mainās aptuveni 5 miljonu km lielās robežās. Piemēram, mērenajā klimata joslā gada gaitā raksturīgas lielas Saules augstuma svārstības pret apvārsni. Tās izraisa gadalaiku maiņu, kā arī nosaka dienas garumu. Viens no svarīgiem Saules starojuma ietekmējošajiem faktoriem dažādos gadalaikos un teritorijās ir mākoņainība.

Apraksts

Klimats ir jēdziens, kas apkopo nosacīti stabilu Saules starojuma, Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli ilgtermiņa iedarbību, vērojamu uz zemes virsmas un atmosfērā dažādos pasaules reģionos. Katra no minētajām joslām saņem visai atšķirīgu Saules starojuma devu, kas arī nosaka galvenās to klimatiskās atšķirības. Tā, ja josla no Īslandes gar Ziemeļu Ledus okeāna piekrasti saules siltumu vidēji gadā saņem tikai līdz 1000 stundām, tad Spānijas dienvidu daļu Saule apstaro vairāk nekā 3400 stundas gadā. Šī iedarbība izpaužas sezonālās vidējās temperatūras un mitruma rādītājos attiecīgajās klimata joslās, kuri aptver katru no abām Zemes puslodēm, tātad no ekvatora līdz ziemeļu vai dienvidu polam.

Klimata joslas

Vairumā pētījumu, kā arī praksē izšķir piecas galvenās klimata joslas:

Arktiskā (tundra), ar vidējo gada temperatūru zemāku par 10 °C.
Aukstā (skuju koku meži, tundra), ar vidējo temperatūru 4 mēnešu laikā starp 10—20 °C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona.
Vēsā (lapu koku un jauktie meži, pļavas), ar vidējo temperatūru 4—12 mēnešu laikā starp 10—20 °C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona.
Mērenā josla.
Siltā (subtropiskie meži un augi), ar vidējo temperatūru 4—12 mēnešu laikā virs 20 °C, bet pārējā gada laikā starp 10—20 °C.
Tropiskā (tropiskie mūžzaļie meži, mūžameži, tropiskie augi, tuksneši), ar vidējo temperatūru visa gada laikā un arī katrā mēnesī virs 20 °C.

Katrā no šīm klimatiskajām joslām pastāv vairāki paveidi — biomi, kas konkrētajā klimata joslā kādā ierobežotā reģionā raksturo klimatu (mikroklimatu).

Temperatūras vai mitruma rādītāji nav vienīgie kritēriji, kas raksturo klimata joslas un biomus. Katrā klimata joslā (un biomā) ir atšķirīgs floras un faunas sastāvs. Piemēram, džungļi vai mūžzaļie tropiskie meži parasti sastopami tikai tropu joslā ekvatora tuvumā, uz ziemeļiem un dienvidiem no tā. Savukārt baltie lāči vai pingvīni savvaļā vērojami pārsvarā arktiskajā joslā.

Klimatu būtiski ietekmē arī atmosfēras cirkulācija (valdošie vēji), okeānu vai kalnu tuvums. Īpaši lielas atšķirības šo faktoru ietekmē nereti vērojamas biomos. Piemēram, augāja īpatnības var pamanīt pat salīdzinoši nelielu kalnu ziemeļu un dienvidu nogāzēs. Eiropā visai krasas klimata atšķirības vērojamas Alpu kalnu ziemeļu un dienvidu pusēs. Tā uz dienvidiem no Alpiem plešas silta, maiga Vidusjūras, bet tālāk uz austrumiem nedaudz vēsāka Melnās jūras subtropiskā klimata josla. Savukārt uz ziemeļiem, Eiropas centrālajā un austrumu daļā — mēreni kontinentāla josla, bet virzienā uz rietumiem — mērena, mitra atlantiskā klimata josla.