Purva augsne

Purva augsne - viens no augšņu tipiem. Purvu augsnes veidojušās, pārpurvojoties sauszemei vai aizaugot ūdensbaseiniem. Šajās augsnēs kūdras slānis ir biezāks par 30 cm. Atkarībā no kūdras veidošanās apstākļiem purvu augsnes iedala trīs grupās.

• Zemā purva augsnes sastopamas reljefa zemākās vietās, kur saplūst ar minerālvielām bagāti ūdeņi. Zemo purvu kūdra veidojusies, pārkūdrojoties lakstaugu atliekām, tāpēc tajā ir daudz pelnvielu (5 - 8%), slāpekļa (1,2 - 3,75%) un kalcija, reakcija no skābas līdz sārmainai. Zemā purva augsnes aizņem apmēram 1/3 Latvijas purvu kopplatības. Pēc šo augšņu nosusināšanas un iekultivēšanas iespējams iegūt vērtīgas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības.

• Pārejas purva augsnes veidojas no zemā purva augsnēm, ja pasliktinās augu uzturvielu režīms, lakstaugu vietā sāk augt spilves un sūnas. Pārejas purvu kūdra ir skābāka, tajā nav kalcija. Pēc nosusināšanas šīs augsnes jākaļķo.

• Augstā purva augsnes veidojas, pārkūdrojoties galvenokārt sfagnu sūnām. Kūdra maz sadalījusies, sarkanbrūna, ļoti skāba, tajā maz pelnvielu (1%) un slāpekļa (0,8 - 1,2%), tāpēc augstā purva augsnes maz piemērotas iekultivēšanai. Šo purvu kūdra izmantojama pakaišiem un arī kā kurināmais materiāls.