Ziemeļupe

Ziemeļupe ir Buļļupes vecupes veidots līcis Daugavgrīvas salas vidusdaļā. Lielākais līča dziļums ir 17 metri.

Ziemeļupe izveidojās, pēc atšķirīgiem datiem, 1685. gadā vai 1697.-1709. gadā pavasara palos,^[1] kad Lielupes lejasgals (tagadējā Buļļupe) pārrāva Daugavgrīvas salu un ietecēja tieši Rīgas līcī. Vēlāk Ziemeļupes grīva aizsērēja un 1765. gadā tika daļēji aizbērta, izveidojās līcis. Dažās 19. gadsimta kartēs gan upi vēl uzrādīja kā esošu.^[1] Mūsdienās vecupes garums ziemeļu virzienā ir 1,1 km ar platumu 300-400 m, taču vidusdaļā tā daļēji aizbērta līdz 20 m platumam, tādējādi ziemeļdaļā tā faktiski ir sekls, peldošiem ūdensaugiem bagāts ezers.^[1] Ligzdojam novēroti paugurknābja gulbji, lauči, cekuldūkuri, mežapīles.

Līcī, tolaik zvejnieku sauktā arī par Linci, agrāk bijušas labas zušu vietas un ziemās notikušas slidošanas sacensības.^[1]

Ziemeļupes rietumu krastā atrodas Rīgas bioloģiskās attīrīšanas stacija "Daugavgrīva", austrumu krastā, bijušajā Memmes pļavā — mazdārziņu kolonija.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 1. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 101.-103. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4

Koordinātas: 57°1′46″N 24°0′27″E / 57.02944°N 24.00750°E / 57.02944; 24.00750

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Piejūra-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 1. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 101.-103. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4

[1]