Zilā obligācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Zilā obligācija (angļu: blue bond) ir finanšu instruments, ko emitē valdība, attīstības bankas un citi, lai no investoriem iegūtu kapitālu jūras un okeāna bāzētiem projektiem, kas sniegtu pozitīvu vides, ekonomikas un klimata ietekmi. Zilo obligāciju iedvesmoja zaļo obligāciju koncepts, ar ko cilvēki ir vairāk pazīstami.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada oktobrī Seišelu Republika emitēja pasaulē pirmo suverēno zilo obligāciju, liekot pamatu finanšu instrumentam, kas kalpo, lai atbalstītu ilgtspējīgus jūras un zvejniecības projektus. Obligācija saņēma 15 miljonus ASV dolāru no starptautiskiem investoriem, kas parāda valstu iespējas izmantot kapitāla tirgus jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas finansēšanai. Pasaules Banka palīdzēja emitēt zilo obligāciju un sasniegt trīs investorus: Calvert Impact Capital, Nuveen un Prudential Financial, Inc. Ieņēmumi no obligācijām ietvers atbalstu jūras aizsargājamo teritoriju paplašināšanai, uzlabotai prioritāro zvejniecību pārvaldībai un Seišelu salu zilās ekonomikas attīstībai. Dotācijas un aizdevumus nodrošinās Zilais dotāciju fonds (angļu: Blue Grants Fund) un Zilais investīciju fonds (angļu: Blue Investment Fund), ko pārvaldīs SeyCCAT un Seišelu salu attīstības banka (DBS).[2]

Ziemeļu-Baltijas zilā obligācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada janvārī Ziemeļvalstu Investīciju banka pirmo reizi izsniedza zilo obligāciju, finansējot projektus, kas vērsti uz piesārņojuma samazināšanu un jutīgas jūras vides aizsardzību Baltijas jūrā. SEB organizēja emisiju un kalpoja kā padomdevējs. Jaunā Ziemeļu-Baltijas zilā obligācija ir vērsta uz investoriem, kuri vēlas palīdzēt aizsargāt jutīgo jūras vidi Baltijas jūrā. Nauda tiks izmantota projektiem, kas saistīti ar notekūdeņu apsaimniekošanu, ūdens piesārņojuma samazināšanu un ar klimata pārmaiņām ar ūdeni saistītus pasākumus. Viens no projektiem, kas saņems finansējumu no obligācijas, ir Nya Slussen Stokholmā, kas ietvers ieguldījumus tīros transporta risinājumos, kā arī jaunus aizsprostus, lai pasargātu no paaugstināta jūras līmeņa vai ārkārtējiem laika apstākļiem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Sovereign Blue Bond Issuance: Frequently Asked Questions». World Bank.
  2. «Seychelles launches World’s First Sovereign Blue Bond». World Bank.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. janvārī. Skatīts: 2019. gada 2. martā.