Zinātniskais skepticisms

Skepticisms ir pieeja informācijas izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai, kas prasa jebkuru apgalvojumu izvērtēt kritiski un lēmumu par tā patiesumu pieņemt tikai tad, kad iegūta un izvērtēta informācija, pierādījumi un alternatīvi skaidrojumi.

Skeptiķis ir cilvēks, kurš, izmantojot kritisko domāšanu, loģiku un zinātni, kritiski izvērtē apgalvojumus, kuriem trūkst empīriska pamatojuma, jo skeptiķi uzskata, ka empīriska pasaules izzināšana ir labākais patiesības noskaidrošanas veids. Šādu praksi sauc arī par zinātnisko skepticismu vai racionālo skepticismu.

Praksē skeptiķi un skeptiskas organizācijas pievēršas pārdabisku un pseidozinātnisku apgalvojumu un ideju izvērtēšanai. Skeptiķu interešu lokā ietilpst ezotērika, pseidozinātne (piemēram, astroloģija un numeroloģija), parapsiholoģija, alternatīvā medicīna un sazvērestības teorijas.

Atšķirības no filozofiskā skepticisma

Zinātniskais skepticisms atšķiras no filozofiskā skepticisma, kas apšauba mūsu spēju zināt jebko konkrētu par pasauli un veidu, kā to uztveram. Metodoloģiskais skepticisms, kas ir sistemātisks process, kad patiesība par uzskatiem tiek apšaubīta, ir līdzīgs, bet atšķirīgs koncepts. Zinātniskais skepticisms tiek dēvēts arī par Jauno skepticismu.

Kritiskā domāšana

Kritiskā domāšana ir disciplinēts spriešanas veids, ar kura palīdzību tiek analizēta un vērtēta informācija. Kritiskās domāšanas pamatā ir intelektuāli kritēriji, piemēram, ticamība, precizitāte, pamatotība, pilnīgums u.c., ar kuru palīdzību tiek izvērtēta informācija.

Ar kritiskās domāšanas, loģikas un kognitīvās psiholoģijas palīdzību skeptiķis cenšas vispusīgāk novērtēt un analizēt informāciju, kā arī uzlabot savus kognitīvos procesus un spēju atšķirt nepatiesu informāciju vai identificēt maldīgas idejas.

Tā ir domāšanas metode, kas apšauba pieņēmumus. To dēvē arī par domāšanu par domāšanu vai domāšanu par domāšanas nosacījumiem, un tā ir “racionālas domāšanas, prasmju, pasaules uzskatu un vērtību izmantošana, lai pēc iespējas tuvāk izzinātu patiesību”.