Pāriet uz saturu

Skepticisms

Vikipēdijas lapa
Seksts Empīriķis (Sextus Empiricus)[1]

Skepticisms (franču: scepticisme, no grieķu: σκεπτικός (skeptikōs)) jeb pīronisms ir jēdziens filozofijā,[2] kas apšauba vispāratzītu, neapstrīdamu zināšanu iespējamību. Senā Grieķijā skepticisma pamatus lika Pīrons no Elīdas.[3] Mūsdienās skeptiķi nodarbojas ar "kritiskas, zinātniskas, racionālas un loģiskas domāšanas un lēmumu pieņemšanas veicināšanu."[4][5]

Turpinādams sofistu praksi un apšaubot stoiķus, hellēnists un "ārsts" Seksts Empīriķis un citi skeptiķi piesauca veselo saprātu, apgalvodami, ka cilvēka izziņas spējas ir relatīvas un patiesības nav formāli vai loģiski pierādāmas. Dogmas un patiesības esot atkarīgas no apstākļiem, sajūtu orgānu stāvokļa, tradīciju ietekmes un blakusnosacījumiem.[6] Skeptiķi saskatīja visos savstarpējo pierādījumu ķēžu sākumos nepierādāmus apgalvojumus. Antīko skeptiķu dzīves māksla un prakse iekļāva un piekopa atturēšanos no spriedumiem, lai sasniegtu dvēseles mieru (ataraksi).[7] Apgalvots, ka skepticisma nostādnes bija Arkesilaja (Arkesilajs no Pitanes), Karneada (Karneads no Kirēnas), Ainesidēma (Ainesidēms no Knosas) un romieša Agripa Skeptiķa mācībās.[8][9]

Par skepticisma izdzīvošanu un ietekmi Viduslaikos pētnieki strīdas,[10] bet saskata skepticismu Eiropas humānismā, agnosticismā un protestantismā[11] un piemin Monteņa, Šarona (Pierre Charron),[12] Beila (Pierre Bayle) un citu domātāju traktātus.[13] Šķiet, Paskāla, Hjūma, Kanta un citu filozofu "skepticisms" apšaubīja pilnīgas prāta izziņas spējas.[14] Mūsdienās reizēm atšķir klasisko, akadēmisko, filozofisko, zinātnisko un reliģisko skepticismu.[15][16] Akadēmiskajā literatūrā ir aplūkoti dažādi skepticisma veidi. Skepticisms parasti aprobežojas ar apgalvojumiem par zināšanām par vienu konkrētu tēmu, tāpēc atkarībā no tēmas var atšķirt tās dažādās formas. Piemēram, reliģiskie skeptiķi neuzticas reliģiskajām doktrīnām, bet morāles skeptiķi rada šaubas par dažādu morālo prasību un paražu pieņemšanu. Skepticismu var attiecināt arī uz zināšanām kopumā. Tomēr šāda attieksme parasti ir sastopama tikai dažos filozofiskā skepticisma veidos. Cieši saistīta klasifikācija izšķir, pamatojoties uz zināšanu avotu, piemēram, skepticismu pret uztveri, atmiņu vai intuīciju. Vēl viena atšķirība ir balstīta uz skeptiskās attieksmes pakāpi. Spēcīgākās formas apgalvo, ka zināšanu vispār nav vai zināšanas nav iespējamas. Vājākās formas tikai norāda, ka nekad nevar būt pilnīgi pārliecināts.

  • Solipsisms Akadēmiskajā literatūrā ir aplūkoti dažādi skepticisma veidi. Skepticisms parasti aprobežojas ar apgalvojumiem par zināšanām par vienu konkrētu tēmu, tāpēc atkarībā no tēmas var atšķirt tās dažādās formas. Piemēram, reliģiskie skeptiķi neuzticas reliģiskajām doktrīnām, bet morāles skeptiķi rada šaubas par dažādu morālo prasību un paražu pieņemšanu. Skepticismu var attiecināt arī uz zināšanām kopumā. Tomēr šāda attieksme parasti ir sastopama tikai dažos filozofiskā skepticisma veidos. Cieši saistīta klasifikācija izšķir, pamatojoties uz zināšanu avotu, piemēram, skepticismu pret uztveri, atmiņu vai intuīciju. Vēl viena atšķirība ir balstīta uz skeptiskās attieksmes pakāpi. Spēcīgākās formas apgalvo, ka zināšanu vispār nav vai zināšanas nav iespējamas. Vājākās formas tikai norāda, ka nekad nevar būt pilnīgi pārliecināts