Skepticisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Seksts Empīriķis (Sextus Empiricus)[1]

Skepticisms (franču: scepticisme no grieķu: σκεπτικός, skeptikōs) jeb pīronisms ir jēdziens filozofijā,[2] kas apšauba vispāratzītu, neapstrīdamu zināšanu iespējamību. Senā Grieķijā skepticisma pamatus lika Pīrons no Elīdas.[3] Mūsdienās skeptiķi nodarbojas ar "kritiskas, zinātniskas, racionālas un loģiskas domāšanas un lēmumu pieņemšanas veicināšanu."[4][5]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turpinādams sofistu praksi un apšaubot stoiķus, hellēnists un "ārsts" Seksts Empīriķis un citi skeptiķi piesauca veselo saprātu, apgalvodami, ka cilvēka izziņas spējas ir relatīvas un patiesības nav formāli vai loģiski pierādāmas. Dogmas un patiesības esot atkarīgas no apstākļiem, sajūtu orgānu stāvokļa, tradīciju ietekmes un blakusnosacījumiem.[6] Skeptiķi saskatīja visos savstarpējo pierādījumu ķēžu sākumos nepierādāmus apgalvojumus. Antīko skeptiķu dzīves māksla un prakse iekļāva un piekopa atturēšanos no spriedumiem, lai sasniegtu dvēseles mieru (ataraksi).[7] Apgalvots, ka skepticisma nostādnes bija Arkesilaja (Arkesilajs no Pitanes), Karneada (Karneads no Kirēnas), Ainesidēma (Ainesidēms no Knosas) un romieša Agripa Skeptiķa mācībās.[8][9]

Par skepticisma izdzīvošanu un ietekmi Viduslaikos pētnieki strīdas,[10] bet saskata skepticismu Eiropas humānismā, agnosticismā un protestantismā[11] un piemin Montēņa, Šarona (Pierre Charron),[12] Beila (Pierre Bayle) un citu domātāju traktātus.[13] Šķiet, Paskāla, Hjūma, Kanta un citu filozofu "skepticisms" apšaubīja pilnīgas prāta izziņas spējas.[14] Mūsdienās reizēm atšķir klasisko, akadēmisko, filozofisko, zinātnisko un reliģisko skepticismu.[15][16]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]