Pāriet uz saturu

Zole (kāršu spēle)

Vikipēdijas lapa
Kreica dāma — stiprākā no dāmām zoles spēlē

Zole ir Latvijā populāra kāršu spēle, ko citviet[nepieciešama atsauce] pazīst ar nosaukumu revelīts. Parasti to spēlē trīs cilvēki, taču ir arī variācijas diviem (studentu zole), kā arī vairāk nekā trim cilvēkiem.

Latvijā notiek dažāda līmeņa zoles turnīri, ieskaitot Latvijas čempionātu, ko kopš 1996. gada rīko Latvijas Zoles federācija.[1] Zole ir iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.[2]

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāršu stiprums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zoles spēlē izmanto 26 kārtis:

  • kāravus no septītnieka līdz dūzim;
  • pārējos mastus no devītnieka līdz dūzim.

No šīm 26 kārtīm četrpadsmit ir trumpji:

  • visas dāmas (secība pēc spēka: kreicis, pīķis, ercens, kāravs);
  • pēc tam kalpi (secība tāda pati kā dāmām)
  • pēc tiem - pārējie kāravi (secība: A, T, K, 9, 8, 7).

Pārējās divpadsmit kārtis ir netrumpji, katrā no trim mastiem pa četrām

  • A, T, K 9

Kāršu punktu skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Punktus jeb acis skaita šādi: A — 11, T — 10, K — 4, Q — 3, J — 2; devītnieks, astotnieks un septītnieks — 0.

Spēlētāju daudzums, secība un pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turnīros tipiski pie viena spēles galda atrodas četri spēlētāji turnīra organizatoru nosauktā secībā. Pirmais nosauktais izvēlas savu vietu pie galda, bet pārējie spēlētāji ieņem vietas aiz viņa, ievērojot norādīto secību.

Rezultātus pierakstīt uzņemas viens no spēlētājiem brīvprātīgi, bet, ja neviens nevēlas to darīt, tad, parasti, turnīra nolikums paredz, ka to dara spēlētājs, kurš pie galda nosaukts kā pēdējais.

Spēlējot četratā, dalītājs kārtis dala kārtis pārējiem trijiem spēlētājiem, pats palikdams bez kārtīm. Punktu skaitīšanas ziņā dalītājs tiek uzskatīts par mazo.

Ja spēlētāju skaits nedalās ar četri bez atlikuma, tad pie pēdējiem turnīra galdiem tiek spēlēts trijatā.

Ārpus turnīriem dažkārt mēdz spēlēt arī piecatā. Tad bez kārtīm paliek gan dalītājs, gan otrais spēlētājs pa kreisi no dalītāja, abi punktu pierakstā tiek uzskatīti par mazajiem.

Kāršu izdale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas izmeklētājs jauc kārtis, dod tās pārcelt tam spēlētājam, kurš atrodas no dalītāja pa labi, un pēc tam izdala katram dalībniekam pa astoņām kārtim:

  • vispirms četras kārtis spēlētājam pa kreisi no dalītāja, tad četras kārtis nākamajam, pēc tam 4 kārtis nākamajam (spēlējot trijatā, dalītājs pats ir trešais spēlētājs),
  • tad noliek galda vidū divas kārtis
  • tad pārpalikušās 12 kārtis izdala katram spēlētājam tāpat kā sākumā.

Turnīros bieži mēdz būt noteikts, ka jādala pa divām kārtīm:

  • divas vienam, divas otram, divas trešam
  • atkal, divas vienam, divas otram, divas trešam,
  • divas galdā
  • divas vienam, divas otram, divas trešam
  • divas vienam, divas otram, divas trešam.

Tā rīkojas, lai kārtis labāk sajauktos, jo, dalot pa četrām, lielāka iespēja, ka sadalījums nebūs gluži nejaušs (piemēram, velkot trumpjus, stiķos trumpji būs secīgas kārtis. Nepietiekami kārtis jaucot, tās arī izdalot būs aptuveni tādā secībā kādā tika liktas iepriekšējā partijā).

Iespējamās lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais: spēlē viens pats pret pārējiem spēlētājiem, jo pats ir izvēlējies spēlēt viens pret visiem. Viņam nāk par labu tikai tās acis, kuras atrodas viņa paņemtajos stiķos.

Mazie: pārējie spēlētāji. Mazo paņemtos stiķus skaita kopā. Tas ir, no punktu skaitīšanas viedokļa ir vienalga, kurš mazais ir stiķi paņēmis.

Lomas izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas, kuram ir pirmā roka, t.i., spēlētājs, kurš sēž no dalītāja pa kreisi, pēc savu kāršu pārbaudīšanas paziņo savu izvēli.

Iespējamās izvēles:

  • "garām" - atsakās no iespējas būt lielajam.
  • "ņemu" - izvēlas būt lielais, paņemot divas galda kārtis un no tādējādi desmit kopā rokā esošajām kārtīm izvēloties divas, kuras aizklāti noliek sev priekšā. Tās var būt gan sākotnēji rokā esošās, gan ņemot no galda paņemtās. Šo divu aizklāto kāršu acis tiek pieskaitītas lielā iegūto stiķu acīm.
  • "zole" - izvēlas būt lielais, neņemot divas galda kārtis, kuras līdz partijas beigām paliek aizklātas un kuru acis tiek pieskaitītas mazo gūtajām acīm.

Ja pirmā roka ir teikusi "garām", tad tādu pašu izvēli veic nākamais spēlētājs (otrā roka), un, ja arī tas laiž garām, tad arī trešā roka. Tam, kurš atklāj spēli, ir jāspēlē vienam pret pārējiem diviem, kuri savos stiķos gūtos punktus skaita kopā.

Ja arī trešā roka izvēlas "garām", tad parasti tiek pierakstīta kopīgā pule, un dala nākošais. Ja nav neviena neizņemta pule, un ir vairāk nekā trīs spēlētāji, tad šai gadījumā tiek rakstītas uzreiz divas pules.

Papildus lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārpus turnīriem dažkārt mēdz spēlēt ar papildu lomām:

  • "mazā zole" - ja spēlētājs izvēlas spēlēt mazo zoli, tad tas apņemas nepaņemt nevienu stiķi. Ja tomēr paņem kaut vienu stiķi, tad ir uzreiz zaudējis. Punktu pieraksta ziņā mazā zole parasti tiek uzskaitīta tāpat kā zole jaņos (uzvarot dabū pa sešiem punktiem no katra mazā; zaudējot atdod pa septiņiem katram mazajam).
  • "galds" - ja pirms spēles sākuma ir nolemts, ka tiks spēlēts nevis ar pulēm, bet ar galdiem un visi laiduši garām, tad katrs spēlētājs spēlē par sevi.

Spēles gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas spēlētājs, kurš paziņo, ka atklāj spēli, paņem no galda 2 tur atsevišķi noliktās kārtis un pievieno tās pie savām. No šīm 10 kārtīm viņš var nolikt 2 kārtis pēc savas izvēles, kā tas viņam izdevīgāk. Parasti cenšas nolikt to mastu, no kura ir tikai viena vai divas kārtis, mazākas par dūzi, lai spēlē varētu šo mastu sist ar trumpi. Vēlams arī pēc iespējas nolikt kārtis ar lielākām acīm, jo šīs 2 kārtis tiek pieskaitītas spēlē saņemtajiem stiķiem. Nav ieteicams nolikt dūzi, ja tas ir vienīgais no tā masta, jo ir lielas izredzes ar šo dūzi ņemt stiķi. Spēlētājam, lai uzvarētu, vajag iegūt vismaz 61 aci. Ja pretiniekiem kopā ir vismaz 30 acis, tad spēlētājs saņem no katra 1 punktu, ja ir mazāk par 30 acīm — 2 punktus, bet, ja nav neviena stiķa — 3 punktus.

Ja spēlētājam pēc viņa aprēķiniem ir tik labas kārtis, ka viņš var cerēt uzvarēt bez 2 kāršu piepirkšanas, viņš pieteic zoli, kas nozīmē; ka viņš spēlē bez 2 kāršu piepirkšanas. Šīs kārtis tad tiek pieskaitītas pie pretinieku saņemtajiem stiķiem.

Ja zoles spēlētājs iegūst vismaz 61 aci, viņš saņem no katra pretinieka 5 punktus; ja 91 aci — 6 punktus; ja visus stiķus — 7 punktus.

Bet, ja spēlētājs, spēlēdams parasto spēli, neiegūst 61 aci, arī tad, ja viņš iegūst 60 acis, uzvar mazie, viņš maksā katram pretiniekam 2 punktus. Ja spēlētājam ir mazāk par 31 aci, viņš maksā katram — 3 punktus, ja nav neviena stiķa -4 punktus. Ja zoles spēlētājs neiegūst 61 aci, viņš maksā katram pretiniekam 6 punktus; ja ir mazāk par 31 aci — 7 punktus, bet, ja nav neviena stiķa — 8 punktus.

Gadījumā, ja neviens spēles dalībnieks nevēlas atklāt spēli un visi nopasē, tad iespējami divi varianti. Ja tika izvēlēts spēlēt “galdiņu”, tad sākas šī spēle. Tās mērķis ir savākt pēc iespējas mazāk stiķu. Zaudētājs šeit zaudē kā spēlētājs, pārējiem piešķirot pa 2 punktiem. Ja stiķu skaits vienāds, tiek skaitīti punkti un zaudē spēlētājs ar visvairāk punktiem. Ja tiek spēlēts ar pulēm, tad tiek pievienota viena kolektīvā pule. Tas atkārtojas katru reizi, kad visi nopasē. Pēc tam kārtis tiek atkal sajauktas un no jauna izdalītas, kā tas jau tika darīts pirmoreiz, tikai tagad kāršu dalītājs ir tas spēles dalībnieks, kuram iepriekšējā spēlē bija priekšroka. Nākamajā spēlē kārtis dala atkal nākamais utt.

Vairākkārt visiem nopasējot, var sakrāties vairākas pules. Nākamās spēles spēlētājs vinnējot saņem attiecīgo punktu daudzumu ne tikai no spēles pretiniekiem, bet arī papildus pa punktam no katra spēlētāja. Tas, protams, var notikt tikai tik ilgi, kamēr bankā ir iemaksas. Ja ir jau vismaz viena pule, un spēlētājs, spēlējot kā lielais, zaudē, viņš saņem personīgo puli. To var izņemt viņš pats, vinnējot spēli, bet nekādus papildus punktus nesaņemot. Ja personīgo puli izņem kāds cits, viņš saņem papildus 2 punktus no pules īpašnieka.

Pēc kāršu izdalīšanas, spēles atklāšanas un 2 piepērkamo kāršu apmainīšanas (zoles gadījumā 2 kāršu apmainīšana izpaliek), tas, kam ir priekšroka, izspēlē 1 kārti pēc savas izvēles. Kas paņem stiķi, tam pieder nākamā izspēle.

Partneris (trešā roka) nedrīkst piemest savu kārti ātrāk par partneri, kam ir otrā roka. Tāpat netiek pieļauta tā saucamā kāršu vilkšana iepriekš.

Pareizi izspēlēta kārts nevar tikt apmainīta.

Uz izspēlēto kārti jāatbild vienmēr ar to pašu mastu, turklāt dāmas un kalpi ir trumpji. Ja nav rokā attiecīgā masta kārts, var pēc izvēles piemest kādu citu mastu vai arī pārsist ar trumpi.

Ja kāds aiz pārskatīšanās nav devis pieprasīto mastu, bet atmetis kādu citu mastu vai sitis ar trumpi, tad, pirms šis stiķis nav noņemts no galda, viņš var šo kļūdu izlabot (datora variantā gan netiek dota iespēja iziet nepareizi). Ja kļūdu pielaidusi vidus roka, tad arī beidzamā roka var pārmainīt savu kārti, skatoties pēc vajadzības. Ja kāds no partneriem ir ņēmis savu kārti atpakaļ, nākamajās izspēlēs otrs partneris drīkst izspēlēt šo pretēji noteikumiem parādīto mastu tikai ar spēlētāja piekrišanu.

Ja turpmākajā spēles gaitā vai arī tikai spēles beigās izrādās, ka kāds nepareizi rīkojies ar pieprasīto mastu, pretējā puse skaitās par uzvarētāju. Ja vainīgā puse tomēr jau būtu vinnējusi līdz nepareizās spēles momentam, tai nāk par labu tikai tie stiķi, kuri līdz tam ir saņemti. Tāpēc arī pirms spēles beigām paņemtie stiķi nedrīkst tikt sajaukti, lai katrā laikā būtu iespējams konstatēt spēles noteikumu pārkāpšanu. Pirms spēles var vēlreiz apskatīt beidzamo stiķi vai arī pieprasīt no pretējās puses to uzrādīt.

Spēles laikā sarunas starp partneriem par spēles gaitu un veidu ir aizliegtas.

Ja spēlētājs redz, ka viņš nevar uzvarēt, viņam ir tiesības pirms trešā stiķa izspēles paziņot, ka viņš uzskata sevi par zaudētāju: Šinī gadījumā viņš pazaudē tikai vienkāršu spēli. Partneriem nav tiesību iepriekš izbeigt spēli; ja tomēr viens no viņiem noliekot kārtis, atzīst sevi par zaudētāju, šis paziņojums ir saistošs arī otram partnerim, bet spēlētājam ir tiesības prasīt spēles turpināšanu, ja ar to viņš cer panākt augstāku vinnesta pakāpi.

Līdz šim minētie spēles noteikumi ir saistoši visiem spēles dalībniekiem. Turpmākie aizrādījumi nav tik obligāti, bet tomēr tie būtu jāievēro, sevišķi iesācējiem. Pēc kāršu izdalīšanas katram spēlētājam vajag uzmanīgi pārbaudīt savas kārtis, lai izšķirtos, vai drīkst atklāt spēli. Tikpat neizdevīgi ir nopasēt labu spēli. Stāvokļa noskaidrošanu atvieglo kāršu sakārtošana rokā pēc mastiem; atsevišķu mastu vietu nākamajās spēlēs vajag mainīt, lai pretiniekam nedotu iespēju (atkarībā no kārts ieņemtās vietas) pēc izspēles uzminēt, cik un kādas kārtis no šā paša masta vēl atrodas pretspēlētāja rokā.

Pilnīgi drošas kārtis vinnēšanai ir ļoti reti, tomēr pie zināmas ievingrināšanās ātri var aprēķināt, vai dabūtās kārtis ir derīgas spēles atklāšanai. Ja tā izšķiras starp vienkāršo spēli un zoles spēli, ja rodas šaubas, labāk spēlēt zemāko spēli (sevišķi, ja bankā ir iemaksas, kuras zoles spēles gadījumā nevar saņemt).

Stratēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja pirmās divas rokas ir nopasējušas, beidzamajai rokai ar samērā vājām kārtīm ir iespējams atklāt spēli, jo tad ir jāpieņem, ka piepērkamās 2 kārtis būs stipras.

Pirmajai rokai spēles atklāšanā ir tā priekšrocība, ka var, izspēlējot stiprus trumpjus, atņemt tos pretiniekam, pēc tam drošāk var izspēlēt dūžus. Katram spēlētājam uzmanīgi jāseko kārtīm, kuras tiek izspēlētas, lai vienmēr zinātu:

  1. cik un kādi trumpji izgājuši;
  2. kādas kārtis no katra masta vēl rokā;
  3. cik acu ir paša, kā arī pretinieku saņemtajos stiķos.

Ja ir vājas kārtis, kad uzvarēt var tikai ar labvēlīgu apstākļu izmantošanu, jāskaita acis paša saņemtajos stiķos, lai varētu īstā brīdī vai nu atmesties, vai ņemt stiķi trūkstošo acu skaita iegūšanai. Turpretim gadījumā, kad rokās ir stipras kārtis, jāskaita acis pretinieku stiķos, lai varētu atstāt pretiniekus jaņos, t.i., lai viņiem būtu mazāk nekā 30 acis. Partnerim izdevīgāk skaitīt savu stiķu acis.

Jāskaita izgājušās kārtis no atsevišķiem mastiem, lai varētu aprēķināt, pie kura spēles dalībnieka atrodas vēl neizspēlētās kārtis; uz spēles beigām vajag noteikti zināt (pēc spēles gaitas novērošanas), kur atrodas vēl neizgājušie trumpji; kā arī kārtis ar lielākām acīm.

Ar vājām kārtīm bieži spēli var uzvarēt tikai ar īstā laikā izdarītu atmešanos, t.i., piesviešanu pretinieka stiķim (sevišķi trešajai rokai pēc izspēles). Atrodoties otrā rokā, var nomest nederīgu kārti, ja izspēlētā kārts ir ar mazām acīm; šis stiķis tomēr ir jāņem ar trumpi, ja paredzams, ka partnerim ir jāpiedod lielākas acis no attiecīgā masta vai arī šis stiķis var izšķirt spēles iznākumu.

Trešā roka var uz iztrūkstošo mastu (pat ar lielāku acu skaitu) atmest nederīgu kārti, ja ar šā stiķa atdošanu pretiniekam spēle netiek jau tūliņ zaudēta un pretinieks ar to iegūst tomēr mazāk acu nekā ar nākamo stiķi, kurš būtu jāatdod pretiniekam, ja attiecīgā kārts paliktu rokā.

Spēles iznākums lielā mērā atkarīgs no partneru pareizas spēles. Bieži spēlētājs ar stiprām kārtīm pazaudē un otrādi — spēlētājs ar vājām kārtīm vinnē.

Ir svarīgi nedot spēlētājam iespēju izdevīgi nomest liekās kārtis. Partneriem jācenšas spēli iekārtot tā, lai spēlētājs atrastos vidus rokā, ar to partnerim ir iespēja izdevīgi piemest kārti ar lielākām acīm vai pārsist ar trumpi. Ja spēlētājam ir otrā roka, partnerim jāizspēlē pēc iespējas garākais masts, t.i., no kura viņam visvairāk kāršu rokā. Ja šo stiķi saņem izspēlētājs, viņš var spēlēt šo pašu mastu vēlreiz, lai piespiestu spēlētāju izlikt lielāku trumpi un dotu otram partnerim iespēju nomest nederīgu kārti.

Ja spēlētājs pēc izspēles atrodas trešajā rokā, jācenšas izspēlēt tādu kārti, lai ar šī stiķa paņemšanu otrs partneris nāktu pie izspēles, līdz ar to spēlētājs paliktu otrajā rokā. Ja spēlētājs atrodas trešajā rokā, jāizspēlē īsākais masts, ja iespējams, vienīgo šī masta kārti.

Ja partneriem trūkst no vinnesta tikai dažas acis, jāmēģina izspēlēt kārti ar nelielām acīm, cerot, ka spēlētājs negribēs šim samērā niecīgajam stiķim izlietot lielu trumpi; caur to otram partnerim tiks dota iespēja saņemt šo stiķi arī tad, ja viņa rīcībā nav stipru trumpju.

Ja spēlētājs, aprēķinādams, ka partneriem var būt vēl tikai 1 stiķis, un cerēdams, ka partneris, kura rokās ir izšķirošā kārts, var to arī nomest, izspēlē pēc kārtas drošas kārtis, tad partnerim jāpatur uz beigām rokās tas masts, kuru otrs partneris nomet.

Ja rokās ir tikai viens trumpis ar mazām acīm, jācenšas to pēc iespējas ātrāk piemest pretinieka stiķim, lai vēlāk trumpju izspēlē varētu piedot kārtis ar lielākām acīm partnera paņemtajiem stiķiem.

Ja ir izredzes vēlreiz tikt pie izspēles, tad spēlētājam atrodoties pirmajā rokā, partneris nedrīkst atmest beidzamo mazāko kārti no tā masta, no kura visas citas kārtis jau izgājušas. Šī kārts ir ļoti izdevīga izspēlei.

No spēlētāja izspēlēto kārti ar lielākām acīm var tomēr neņemt ar trumpi, ja atmest kādu nederīgu kārti izrādās izdevīgāk.

Punktu skaitīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārts Punkti
Dūzis 11
Desmitnieks 10
Kungs 4
Dāma 3
Kalps 2
Devītnieks 0
Astotnieks 0
Septītnieks 0

Kāršu stiprums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jebkurš trumpis ir stiprāks par jebkuru netrumpja kārti. Tabulās kārtis sakārtotas pēc stipruma no stiprākās līdz vājākajai.

Trumpji
Stiprums Kārts Simbols
1 Kreiča dāma ♣Q
2 Pīķa dāma ♠Q
3 Ercena dāma Q
4 Kārava dāma Q
5 Kreiča kalps ♣J
6 Pīķa kalps ♠J
7 Ercena kalps J
8 Kārava kalps J
9 Kārava dūzis A
10 Kārava desmitnieks 10
11 Kārava kungs K
12 Kārava devītnieks 9
13 Kārava astotnieks 8
14 Kārava septītnieks 7
Pārējās kārtis (netrumpji, liekie)
Stiprums Kārts
1 Dūzis
2 Desmitnieks
3 Kungs
4 Devītnieks

Spēles varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zoli spēlē arī 4 personas. Kāršu dalītājs pats paliek bez kārtīm. Ja vinnē spēlētājs, kāršu dalītājs pazaudē līdzīgi ar abiem partneriem un otrādi. Var spēlēt arī ar tādu norunu, ka kāršu dalītājs dalību neņem.

Vēl papildus var pieminēt tādu zoles veidu kā mazā zole. Tā ir spēle, kurā zolētājs nedrīkst paņemt nevienu stiķi. Uzvarot saņem no katra spēlētāja pa 6 punktiem, zaudējot atdod pa 7.

Variantā "Rondo" tiek izspēlēti visi dalījumi. Spēlē 4 vai 5 dalībnieki. Ja visi spēlētāji nopasē, tad tiek spēlēts galds, kuru ar abām kārtīm izspēlē dalītājs. Tālāk spēli turpina spēlētājs, kas paņēmis iepriekšējo stiķi. Zaudē tas, kuram visvairāk punktu. Uzvarētāji saņem par bezstiķi 3 punktus, par jaņiem līdz 30 2 punktus, par jaņiem virs 30 1 punktu. Spēlējot piecatā piektais spēlētājs saņem vai zaudē tikpat punktu, cik dalītājs. Šajā spēles variantā tiek spēlētas arī mazās zoles, kuras ir iespējams pārsaukt ar lielo zoli.[3]

Latvijas zolītes čempionātu uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996 Andrejs Koļencovs
1997 Agris Krastiņš
1998 Imants Pavārs
1999 Edgars Tarānovs
2000 Tālis Plaudis
2001 1.Vladislavs Butāns, 2.Māris Stroganovs 3.Dainis Demiters
2002 Aivars Helanders
2003 Jurijs Grabļuks
2004 1.Raitis Grūbe 2.Valerijs Volfs 3.Viktors Spura
2005 1.Andris Zemturis 2.Jānis Ģērmanis 3.Edgars Tarānovs
2006 1.Ronalds Mežals 2.Aivars Helanders 3.Arnis Čanders
2007 1.Vitālijs Bogdānovs 2.Anda Zeltmate 3.Jurijs Artimovičs
2008 1.Ojārs Polis 2.Agris Skuja 3.Mārcis Zeltmatis
2009 1.Gintis Kiršteins 2.Vladimirs Merkurjevs 3.Ivars Vilemsons
2010 1.Edgars Tarānovs 2.Viesturs Strūka 3.Vitauts Lācis
2011 1. Māris Stroganovs 2.Gunārs Streļecs 3.Andris Sarapu
2012 1.Vladimirs Merkurjevs 2.Aivars Eņģevīrs 3.Edgars Auders
2013 1.Gunārs Streļecs 2.Normunds Dāvidsons 3.Andris Zemturis
2014 1.Jānis Praznicāns 2.Dailonis Rieksts 3.Māris Skuška (Vējš)
2015 1.Aivars Helanders 2.Agnis Kalnkaziņš 3.Uldis Spēlmanis
2016 1.Viesturs Strūka 2.Linards Ruņģis 3.Valdis Ozoliņš
2017 1.Linards Ruņģis 2.Ojārs Polis 3.Linda Upmale
2018 1.Raimonds Valts 2.Ivars Ikaunieks 3.Uldis Vītols
2019 1.Raimonds Skuja 2.Ojārs Polis 3.Arnolds Strazdiņš
2020 Latvijas čempionāts nenotika COVID -19 epidēmijas dēļ
2021 Latvijas čempionāts nenotika COVID -19 epidēmijas dēļ
2022 1.Normunds Dāvidsons 2.Kaspars Blaumanis 3.Valdis Ozoliņš
2023 1.Agris Pumpucs 2.Ojārs Polis 3.Ivars Vilemsons

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Zolei.lv turnīri». Skatīts: 2022-10-11.
  2. «Latvijas kāršu spēle zolīte (2021) – Nematerialakultura.lv» (latviešu). Skatīts: 2022-11-11.
  3. «Zoles noteikumi - Zolei.lv». zolei.lv (en-US). 2014-01-04. Skatīts: 2024-04-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]