Zole (kāršu spēle)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kreicene - stiprākā kārts zoles spēlē

Zole ir Latvijā populāra kāršu spēle, ko citviet pazīst ar nosaukumu revelīts. Parasti to spēlē trīs cilvēki, taču ir arī variācijas diviem (studentu zole), kā arī vairāk nekā trim cilvēkiem.

Latvijā tiek organizēti dažāda līmeņa zoles turnīri, ieskaitot Latvijas čempionātu, ko organizē Latvijas Zoles federācija.[1]

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāršu stiprums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlē izmanto 26 kārtis. Kāravi, sākot no dūža līdz septītniekam, pārējie masti no dūža līdz devītniekam. Trumpji pēc lieluma ir šādas kārtis: visas dāmas; pēc tam kalpi un beidzot pārējie kāravi. Dāmas un kalpi šādā kārtībā: kreicis, pīķis, ercens un kāravs. Kāravi pēc lieluma: dūzis, desmitnieks, kungs, devītnieks, astotnieks un septītnieks. Acis tiek skaitītas šādi: dūzis - 11, desmitnieks - 10, kungs - 4, dāma - 3, kalps - 2; devītnieks, astotnieks un septītnieks - 0. Pēc stiprumā nākamā kārts pēc dūža ir desmitnieks, tad kungs.

Kāršu izdale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas izmeklētājs jauc kārtis, dod tās pārcelt tam spēlētājam, kurš atrodas no dalītāja pa labi, un pēc tam izdala katram dalībniekam 8 kārtis: vispirms 4 kārtis sēdošajam pa kreisi no dalītāja, tad 4 kārtis nākamajam un pēc tam 4 kārtis sev; ; tad(aizklātas) noliek uz galda 2 nākamās kārtis un pārpalikušās 12 kārtis izdala katram spēlētājam pa 4 un 4 - tāpat kā sākumā.

Lomas izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas, kam ir priekšroka, t.i., spēlētājs, kurš sēž no dalītāja pa kreisi, pēc savu kāršu pārbaudīšanas, paziņo, ka viņš vai nu spēlē, vai atsakās no spēles, sacīdams "Garām". Pēc tam to pašu dara nākamais un, ja arī tas nopasē, tad beidzot trešais. Tam, kurš atklāj spēli, ir jāspēlē vienam pret pārējiem diviem, kuri savus stiķus skaita kopā.

Spēles gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas spēlētājs, kurš paziņo, ka atklāj spēli, paņem no galda 2 tur atsevišķi noliktās kārtis un pievieno tās pie savām. No šīm 10 kārtīm viņš var nolikt 2 kārtis pēc savas izvēles, kā tas viņam izdevīgāk. Parasti cenšas nolikt to mastu, no kura ir tikai viena vai divas kārtis, mazākas par dūzi, Lai spēlē varētu šo mastu sist ar trumpi. Vēlams arī pēc iespējas nolikt kārtis ar Lielākām acīm, jo šīs 2 kārtis tiek pieskaitītas spēlē saņemtajiem stiķiem. Nav ieteicams nolikt dūzi, ja tas ir vienīgais no tā masta, jo ir lielas izredzes ar šo dūzi ņemt stiķi. Spēlētājam, lai uzvarētu, vajag iegūt vismaz 61 aci. Ja pretiniekiem kopā ir vismaz 30 acis, tad spēlētājs saņem no katra 1 punktu, ja ir mazāk par 30 acīm - 2 punktus, bet, ja nav neviena stiķa - 3 punktus.

Ja spēlētājam pēc viņa aprēķiniem ir tik labas kārtis, ka viņš var cerēt uzvarēt bez 2 kāršu piepirkšanas, viņš pieteic zoles, kas nozīmē; ka viņš spēlē bez 2 kāršu piepirkšanas. Šīs kārtis tad tiek pieskaitītas pie pretinieku saņemtajiem stiķiem

Ja zoles spēlētājs iegūst vismaz 61 aci, viņš saņem no katra pretinieka 5 punktus; ja 91 aci - 6 punktus; ja visus stiķus - 7 punktus.

Bet, ja spēlētājs, spēlēdams parasto spēli, neiegūst 61 aci, arī tad ja viņš iegūst 60 acis uzvar mazie viņš maksā katram pretiniekam 2 punktus. Ja spēlētājam ir mazāk par 31 aci, viņš maksā katram - 3 punktus, ja nav neviena stiķa -4 punktus. Ja zoles spēlētājs neiegūst 61 aci, viņš maksā katram pretiniekam 6 punktus; ja ir mazāk par 31 aci - 7 punktus, bet, ja nav neviena stiķa - 8 punktus.

Gadījumā, ja neviens spēles dalībnieks nevēlas atklāt spēli un visi nopasē, tad iespējami divi varianti. Ja tika izvēlēts spēlēt “galdiņu”, tad sākās šī spēle. Tās mērķis ir savākt pēc iespējas mazāk stiķu. Zaudētājs šeit saņem —4 punktus. Ja stiķu skaits vienāds, tiek skaitīti punkti. Ja tiek spēlēts ar pulēm, tad tiek pievienota viena kolektīvā pule. Tas atkārtojas katru reizi, kad visi nopasē. Pēc tam kārtis tiek atkal sajauktas un no jauna izdalītas, kā tas jau tika darīts pirmoreiz, tikai tagad kāršu dalītājs ir tas spēles dalībnieks, kuram iepriekšējā spēlē bija priekšroka. Nākamajā spēlē kārtis dala atkal nākamais utt.

Vairākkārt nopasējot, var sakrāties vairākas pules. Nākamās spēles spēlētājs vinnējot saņem attiecīgo punktu daudzumu ne tikai no spēles pretiniekiem, bet arī papildus pa punktam no katra spēlētāja. Tas, protams, var notikt tikai tik ilgi, kamēr bankā ir iemaksas. Ja ir jau vismaz viena pule, un spēlētājs spēlējot kā lielais zaudē, viņš saņem personīgo puli. To var izņemt viņš pats vinējot spēli, bet nekādis papildus punktus nesaņemot. Ja personīgo puli izņem kāds cits, viņš saņem papildus 2 punktus no pules īpašnieka.

Pēc kāršu izdalīšanas, spēles atklāšanas un 2 piepērkamo kāršu apmainīšanas (zoles gadījumā 2 kāršu apmainīšana izpaliek), tas, kam ir priekšroka, izspēlē 1 kārti pēc savas izvēles. Kas paņem stiķi, tam pieder nākamā izspēle.

Partneris (trešā roka) nedrīkst piemest savu kārti ātrāk par partneri, kam ir otrā roka. Tāpat netiek pieļauta tā saucamā kāršu vilkšana iepriekš.

Pareizi izspēlēta kārts nevar tikt apmainīta.

Uz izspēlēto kārti jāatbild vienmēr ar to pašu mastu, turklāt dāmas un kalpi ir trumpji. Ja nav rokā attiecīgās šķiras kārts, var pēc izvēles piemest kādu citu šķiru vai arī pārsist ar trumpi.

Ja kāds aiz pārskatīšanās nav devis pieprasīto mastu, bet atmetis kādu citu mastu vai sitis ar trumpi, tad, pirms šis stiķis nav noņemts no galda, viņš var šo kļūdu izlabot (datora variantā gan netiek dota iespēja iziet nepareizi). Ja kļūdu pielaidusi vidus roka, tad arī beidzamā roka var pārmainīt savu kārti, skatoties pēc vajadzības. Ja kāds no partneriem ir ņēmis savu kārti atpakaļ, nākamajās izspēlēs otrs partneris drīkst izspēlēt šo pretēji noteikumiem parādīto mastu tikai ar spēlētāja piekrišanu.

Ja turpmākā spēles gaitā vai arī tikai spēles beigās izrādās, ka kāds nepareizi rīkojies ar pieprasīto mastu, pretējā puse skaitās par uzvarētāju. Ja vainīgā puse tomēr jau būtu vinnējusi līdz nepareizās spēles momentam, tai nāk par labu tikai tie stiķi, kuri līdz tam ir saņemti. Tāpēc arī pirms spēles beigām paņemtie stiķi nedrīkst tikt sajaukti, lai katrā laikā būtu iespējams konstatēt spēles noteikumu pārkāpšanu. Pirms spēles var vēlreiz apskatīt beidzamo stiķi vai arī pieprasīt no pretējās puses to uzrādīt.

Visādas sarunas spēles laikā starp partneriem par spēles gaitu un veidu uz visstingrāko aizliegtas.

Ja spēlētājs redz, ka viņš nevar uzvarēt, viņam ir tiesības pirms trešā stiķa izspēlēs paziņot, ka viņš uzskata sevi par zaudētāju: Šinī gadījumā viņš pazaudē tikai vienkāršu spēli. Partneriem nav tiesības iepriekš izbeigt spēli; ja tomēr viens no viņiem noliekot kārtis, atzīst sevi par zaudētāju, šis paziņojums ir saistošs arī: otram partnerim, bet spēlētājam ir tiesība prasīt spēles turpināšanu, ja ar to viņš cer panākt augstāku vinnesta pakāpi.

Līdz šim minētie spēles noteikumi ir saistoši visiem spēles dalībniekiem. Turpmākie aizrādījumi jau nav tik obligāti, bet tomēr tie būtu jāievēro, sevišķi iesācējiem. Pēc kāršu izdalīšanas katram spēlētājam vajag uzmanīgi pārbaudīt savas kārtis, Lai izšķirtos, vai drīkst atklāt spēli. Tikpat neizdevīgi ir nopasēt labu spēli. Stāvokļa noskaidrošanu atvieglo kāršu sakārtošana rokā pēc mastiem; atsevišķu mastu vietu nākamajās spēlēs vajag mainīt, lai pretiniekam nedotu iespēju (atkarībā no kārts ieņemtās vietas) pēc izspēles uzminēt, cik un kādas kārtis no šā paša masta vēl atrodas pretspēlētāja rokā.

Pilnīgi drošas kārtis vinnēšanai ir ļoti reti, tomēr pie zināmas ievingrināšanās ātri var aprēķināt, vai dabūtās kārtis ir derīgas spēles atklāšanai. Ja tā izšķiras starp vienkāršo spēli un zoles spēli, ja rodas šaubas, labāk spēlēt zemāko spēli (sevišķi, ja bankā ir iemaksas, kuras zoles spēles gadījumā nevar saņemt).

Stratēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja pirmās divas rokas ir nopasējušas, beidzamajai rokai ar samērā vājām kārtīm ir iespējams atklāt spēli, jo tad ir jāpieņem, ka piepērkamās 2 kārtis būs stipras.

Pirmajai rokai spēles atklāšanā atkal ir tā priekšrocība, ka var, izspēlējot stiprus trumpjus, atņemt tos pretiniekam, pēc tam drošāk var izspēlēt dūžus. Katram spēlētājam uzmanīgi jāseko kārtīm, kuras tiek izspēlētas, lai vienmēr zinātu:

  1. cik un kādi trumpji izgājuši;
  2. kādas kārtis no katra masta vēl rokā;
  3. cik acu ir paša, kā arī pretinieku saņemtajos stiķos.

Ja ir vājas kārtis, kad uzvarēt var tikai ar labvēlīgu apstākļu izmantošanu, jāskaita acis paša saņemtajos stiķos, lai varētu īstā brīdī vai nu atmesties vai ņemt stiķi trūkstošo acu skaita iegūšanai. Turpretim gadījumā, kad rokās ir stipras kārtis, jāskaita acis pretinieku stiķos, lai varētu atstāt pretiniekus jaņos, t.i., lai viņiem būtu mazāk nekā 30 acis. Partnerim izdevīgāk skaitīt savu stiķu acis.

Jāskaita izgājušās kārtis no atsevišķiem mastiem, lai varētu aprēķināt, pie kura spēles dalībnieka atrodas vēl neizspēlētās kārtis; uz spēles beigām vajag noteikti zināt (pēc spēles gaitas novērošanas), kur atrodas vēl neizgājušie trumpji; kā arī kārtis ar lielākām acīm.

Ar vājām kārtīm bieži spēli var uzvarēt tikai ar īstā laikā izdarītu atmešanos, t. i., piesviešanu pretinieka stiķim (sevišķi trešajai rokai pēc izspēles). Atrodoties otrā rokā, var nomest nederīgu kārti, ja izspēlētā kārts ir ar mazām acīm; šis stiķis tomēr ir jāņem ar trumpi, ja paredzams, ka partnerim ir jāpiedod lielākas acis no attiecīgā masta vai arī šis stiķis var izšķirt spēles iznākumu.

Trešā roka var uz iztrūkstošo mastu (pat ar lielāku acu skaitu) atmest nederīgu kārti, ja ar šā stiķa atdošanu pretiniekam spēle netiek jau tūliņ zaudēta un pretinieks ar to iegūst tomēr mazāk acu nekā ar nākamo stiķi, kurš būtu jāatdod pretiniekam, ja attiecīgā kārts paliktu rokā.

Spēles iznākums lielā mērā atkarīgs no partneru pareizas spēles. Bieži spēlētājs ar stiprām kārtī pazaudē un otrādi - spēlētājs ar vājām kārtīm vinnē.

Ir svarīgi nedot spēlētājam iespēju izdevīgi nomest liekās kārtis. Partneriem jācenšas spēli iekārtot tā, lai spēlētājs atrastos vidus rokā, ar to partnerim ir iespēja vai. nu izdevīgi piemest kārti ar lielākām acīm vai pārsist ar trumpi. Ja spēlētājam ir otrā roka, partnerim jā izspēlē pēc iespējas garākais masts, t. i.; no kura viņam visvairāk kāršu rokā. Ja šo stiķi saņem izspēlētājs, viņš var spēlēt šo pašu mastu vēlreiz, lai piespiestu spēlētāju izlikt lielāku trumpi un dotu otram partnerim iespēju nomest nederīgu kārti.

Ja spēlētājs pēc izspēles atrodas trešajā rokā, jācenšas izspēlēt tādā kārtī, lai ar šā stiķa paņemšanu otrs partneris nāktu pie izspēles, līdz ar to spēlētājs paliktu otrajā rokā. Ja spēlētājs atrodas trešajā rokā, jāizspēlē īsākais masts, ja iespējams, vienīgo šī masta kārti.

Ja partneriem trūkst no vinnesta tikai dažas acis, jāmēģina izspēlēt kārti ar nelielām acīm, cerot, ka spēlētājs negribēs šim samērā niecīgajam stiķim izlietot lielu trumpi; caur to otram partnerim tiks dota iespēja saņemt šo stiķi arī tad, ja viņa rīcībā nav stipru trumpju.

Ja spēlētājs, aprēķinādams, ka partneriem var būt vēl tikai 1 stiķis, un cerēdams, ka partneris, kura rokās ir izšķirošā kārts, var to arī nomest, izspēlē pēc kārtas drošas kārtis, tad partnerim jāpatur uz beigām rokās tas masts, kuru otrs partneris nomet.

Ja rokās ir tikai viens trumpis ar mazām acīm, jācenšas to pēc iespējas ātrāk piemest pretinieka stiķim, lai vēlāk trumpju izspēlē varētu piedot kārtis ar lielākām acīm partnera paņemtajiem stiķiem.

Ja ir izredzes vēlreiz tikt pie izspēles, tad spēlētājam atrodoties pirmajā rokā, partneris nedrīkst atmest beidzamo mazāko kārti no tā masta, no kura visas citas kārtis jau izgājušas. Šī kārts ir ļoti izdevīga izspēlei.

No spēlētāja izspēlēto kārti ar lielākām acīm var tomēr neņemt ar trumpi, ja atmest kādu nederīgu kārti izrādās izdevīgāk.

Punktu skaitīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārts Punkti
Dūzis 11
Desmitnieks 10
Kungs 4
Dāma 3
Kalps 2
Devītnieks 0
Astotnieks 0
Septītnieks 0

Kāršu stiprums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jebkurš trumpis ir stiprāks par jebkuru citu kārti. Tabulās kārtis sakārtotas pēc stipruma no stiprākās līdz vājākajai.

Trumpji
Stiprums Kārts Simbols
1 Kreiča dāma ♣Q
2 Pīķa dāma ♠Q
3 Ercena dāma Q
4 Kārava dāma Q
5 Kreiča kalps ♣J
6 Pīķa kalps ♠J
7 Ercena kalps J
8 Kārava kalps J
9 Kārava dūzis A
10 Kārava desmitnieks 10
11 Kārava kungs K
12 Kārava devītnieks 9
13 Kārava astotnieks 8
14 Kārava septītnieks 7
Pārējās kārtis (netrumpji, liekie)
Stiprums Kārts
1 Dūzis
2 Desmitnieks
3 Kungs
4 Devītnieks

Spēles varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zoli spēlē arī 4 personas. Kāršu dalītājs pats paliek bez kārtīm. Ja vinnē spēlētājs, kāršu dalītājs pazaudē līdzīgi ar abiem partneriem un otrādi. Var spēlēt arī ar tādu norunu, ka kāršu dalītājs dalību nenes.

Vēl papildus var pieminēt tādu zoles veidu, kā mazā zole. Tā ir spēle, kurā zolētājs nedrīkst paņemt nevienu stiķi. Uzvarot saņem no katra spēlētāja pa 6 punktiem, zaudējot atdod pa 7.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Zolei.lv turnīri

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]