Spēļu kārtis

Spēļu kārtis parasti ir no papīra vai plānas plastmasas darinātu taisnstūrveida priekšmetu komplekts ar noteiktu zīmējumu, kas norāda katras vienības vērtību vai nozīmi. Kārtis parasti izmanto kāršu spēlēs, taču tās lieto arī kāršu trikiem, zīlēšanai, azartspēlēm un kolekcionēšanai. Kāršu komplektu sauc par kavu. Kāršu komplektā visbiežāk ir 52, 54, vai 36 kārtis.

Klasiskajām spēļu kārtīm (angļu-amerikāņu kava, kuru izmanto arī Latvijā) ir četri masti (no krievu: масти — 'veidi') — ercens (ercs) (♥), pīķis (♠), kreicis (kreics jeb krusts) (♣) un kāravs (♦). Mastā ir dūzis, kungs, dāma, kalps, 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, taču ne visām kāršu spēlēm izmanto visas kārtis (citām savukārt izmanto pat divas kāršu kavas).

Latvijā bieži spēlēta kāršu spēle ir zole.

Vēsture

Jau m.ē. 8. gadsimtā Ķīnā, Tanu impērijā ļaudis aizrāvās ar kāršu spēli, šim nolūkam izmantojot valsts kases drukātās banknošu asignācijas. Uz banknotēm atveidotie imperatoru, prinču, to sievu, provinču gubernatoru portreti noteica arī asignācijas vietu spēļu kāršu hierarhijā.

Eiropā spēļu kārtis ieveda musulmaņi, kuri 10. gadsimtā bija iekarojuši Pireneju pussalu un Sicīliju. 1260. gados vācu zemēs jau pastāvējusi spēļu kāršu zīmētāju ģilde. No šī laika nāk arī spēļu kāršu "mastu" nosaukumi: kreicis (no vācu: Kreuz — 'krusts'), pīķis (Pik), kāravs (Karo — 'četrstūris') un ercens (Herz — 'sirds').

Spēļu kārtis zīmējuši daudzi slaveni mākslinieki, un bieži vien tās no mākslas viedokļa bijušas īsti miniatūru šedevri. Karaļus kāršu kavā līdz pat jaunajiem laikiem bija raksturīgi attēlot kā konkrētus personāžus: kā "ercenu" karali parasti zīmēja Kārli Lielo, kā "pīķu" karali — Bībeles Dāvidu, kā "kāravu" karali — Cēzaru, bet kā "kreiču" karali — Maķedonijas Aleksandru.

Ārējās saites

Šis ar spēlēm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.