Spēļu kārtis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pīķa septītnieks

Spēļu kārtis parasti ir no papīra vai plānas plastmasas darinātu taisnstūrveida priekšmetu komplekts ar noteiktu zīmējumu, kas norāda katras vienības vērtību vai nozīmi. Kārtis parasti izmanto kāršu spēlēs, taču tās lieto arī kāršu trikiem, zīlēšanai, azartspēlēm un kolekcionēšanai. Kāršu komplektu sauc par kavu. Kāršu komplektā visbiežāk ir 54 kārtis ieskaitot divus džokerus.

Klasiskajām spēļu kārtīm (angļu-amerikāņu kava, kuru izmanto arī Latvijā) ir četri masti (no krievu: масти — 'veidi') — ercens, ercs jeb sirsiņa (), pīķis (♠) kreicis, kreics jeb krusts (♣) un kāravs (). Mastā ir dūzis, kungs, dāma, kalps, 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, taču ne visām kāršu spēlēm izmanto visas kārtis (citām savukārt izmanto pat divas kāršu kavas).

Latvijā bieži spēlēta kāršu spēle ir zole.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau m.ē. 8. gadsimtā Ķīnā, Tanu impērijā ļaudis aizrāvās ar kāršu spēli, šim nolūkam izmantojot valsts kases drukātās banknošu asignācijas. Uz banknotēm atveidotie imperatoru, prinču, to sievu, provinču gubernatoru portreti noteica arī asignācijas vietu spēļu kāršu hierarhijā.

Eiropā spēļu kārtis ieveda musulmaņi, kuri 10. gadsimtā bija iekarojuši Pireneju pussalu un Sicīliju. 1260. gados vācu zemēs jau pastāvējusi spēļu kāršu zīmētāju ģilde. No šī laika nāk arī spēļu kāršu "mastu" nosaukumi: kreicis (no vācu: Kreuz — 'krusts'), pīķis (Pik), kāravs (Karo — 'četrstūris') un ercens (Herz — 'sirds').

Spēļu kārtis zīmējuši daudzi slaveni mākslinieki, un bieži vien tās no mākslas viedokļa bijušas īsti miniatūru šedevri. Karaļus kāršu kavā līdz pat jaunajiem laikiem bija raksturīgi attēlot kā konkrētus personāžus: kā "ercenu" karali parasti zīmēja Kārli Lielo, kā "pīķu" karali — Bībeles Dāvidu, kā "kāravu" karali — Cēzaru, bet kā "kreiču" karali — Maķedonijas Aleksandru.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]