Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)

Vikipēdijas lapa
1196. gada karagājiens uz Viruzemi
Daļa no Livonijas krusta kariem

Vētras dēļ krustnešu kuģi nokļuva nevis Kurzemē, bet gan Viruzemē (kartē - Rakveres (Wesenberg) apvidus) Ziemeļigaunijā.
Datums1196. gads
Vieta
Iznākums Igauņi liedzās pieņemt katoļu ticību, bet samaksāja meslus jarlam
Karotāji
Viruzemes karavīri Krustneši no Vācijas un Gotlandes
Komandieri un līderi
jarls Birgers Brūsa,
Teoderihs no Turaidas

1195. gada zviedru karagājiens uz Viruzemi notika 1195. (vai 1196.) gadā zviedru jarla Birgera Brūsas (Brosa) vadībā. Tajā piedalījās arī Livonijas bīskapa Meinharda uzticamais sabiedrotais, vēlākais Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas un krustneši no Vācijas un Gotlandes. No izklāsta noprotams, ka zviedru jau bija sākuši karagājienus pret kuršiem, kas aprobežojās ar meslu savākšanu.

Sākumā krusta karagājiens bija iecerēts uz Kursu, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. Saņēmis prasītos meslus, zviedru jarls no Viruzemes aizbrauca [1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika I. 12.-13.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 23. augustā.