Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi. Ogļūdeņraži parasti ir nepolāras, ūdenī nešķīstošas vielas. To agregātstāvoklis normālos apstākļos ir atkarīgs no molekulmasas. Ogļūdeņraži ar 4-5 oglekļa atomiem molekulā ir gāzes, 4-5 līdz ~20 oglekļa atomiem molekulā ir šķidrumi, un, ja ir vairāk oglekļa atomu, tad tie ir cietas vielas. Ogļūdeņražus iedala piesātinātajos (kur visi oglekļa atomi ir sp3 hibridizācijā) un nepiesātinātajos (kur daļa vai visi oglekļa atomi ir sp2 vai sp hibridizācijā).
Ogļūdeņraži ir galvenā naftas sastāvdaļa.
Ogļūdeņražu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Piesātinātie ogļūdeņraži
- Alkāni
- Cikloalkāni, tos bieži vien apskata kopā ar alkāniem
- Nepiesātinātie ogļūdeņraži
- Arēni jeb aromātiskie ogļūdeņraži
Cikloalkēnus un cikloalkīnus parasti īpaši neizdala un apskata attiecīgi pie alkēniem un alkīniem. Arēni būtībā arī ir nepiesātinātie ogļūdeņraži, taču tiem ir atšķirīgas ķīmiskās īpašības, tāpēc tos nodala atsevišķi.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ogļūdeņraži.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|