Organiskā viela

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām.

Organiskās vielas ir oglekli saturošas vielas, kas plaši sastopamas dzīvajā dabā. Organiskās vielas parasti ir degošas. Organiskās vielas parasti iedala kā ogļūdeņražus (oglekļa un ūdeņraža savienojumi) un ogļūdeņražu atvasinājumi (ogļūdeņraži, kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar kādu citu atomu vai funkcionālo grupu). Organiskās vielas var saturēt arī vairāk kā vienu funkcionālo grupu (aminoskābes).

Klasifikācija un nosaukumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu organisko vielu klašu var definēt kā ogļūdeņražus, kam viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizvietoti ar attiecīgu funkcionālo grupu. Tas attiecas arī uz nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem (funkcionālā grupa - dubultsaite). Šāda klasifikācija mazāk efektīvi apraksta aromātisko savienojumus un it īpaši - heterociklus. Tomēr arī tur par sākotnējo ogļūdeņradi var paņemt attiecīgo aromātisko ciklu vai heterociklu un klasificēt pēc tā aizvietotājiem, taču šādu vielu īpašības parasti būtiski atšķiras no līdzīgu alifātisko savienojumu īpašībām.

  • Aizvietotie alkēni (spirti, amīni, utt.)
  • Aizvietotie alkīni
  • Fenoli
  • Pārējie aizvietotie arēni
  • Heterocikli

Ogļūdeņraži[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogļūdeņražus var iedalīt:

  • piesātinātajos,
  • nepiesātinātajos,
  • aromātiskajos.

Ogļūdeņraži ir vielas, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi. Savienojumi, kuru molekulās nav nepiesātinātu saišu, ir piesātinātie ogļūdeņraži. Tie ir alkāni un cikloalkāni. Alkānu molekulas var būt taisnas vai sazarotas, bet cikloalkānu molekulās var būt noslēgti cikli. Piesātinātie ogļūdeņraži ir relatīvi stabili un ķīmiski inerti.

Nepiesātinātie ogļūdeņraži var saturēt vienu vai vairākas nepiesātinātas saites. Tie ir:

Ir iespējami arī savienojumi ar vairāk nekā divām dubultsaitēm un trīskāršajām saitēm molekulā, bet tos parasti īpaši neizdala. Ir iespējami arī cikliski savienojumi ar nepiesātinātām saitēm (cikloalkēni, cikloalkīni, cikloalkadiēni). Nepiesātinātie ogļūdeņraži ir ievērojami reaģētspējīgāki nekā piesātinātie ogļūdeņraži.

Aromātiskie ogļūdeņraži satur vienu vai vairākus C6 ciklus (benzola ciklus). Tos izdala no pārējiem nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem tāpēc, ka šāda struktūra ir ievērojami stabilāka.

Halogēnogļūdeņraži[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halogēnogļūdeņraži ir ogļūdeņraži, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar halogēnu atomiem. Ja ar halogēna atomiem aizvieto pilnīgi visus ūdeņraža atomus, viela kļūst nedegoša. Halogēnogļūdeņraži parasti ir visai toksiskas vielas vai arī kaitīgas apkārtējai videi (ja pašas par sevi nav toksiskas), piemēram, freoni.

Skābekli saturošie savienojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābekli saturošie savienojumi ir organiskie savienojumi, kas satur skābekli saturošas funkcionālās grupas, tie ir:

Slāpekli saturošie savienojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slāpekli saturošie savienojumi ir organiskie savienojumi, kas satur slāpekli saturošas funkcionālās grupas, tie ir:

Amīni ir amonjaks, kuram viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar alkilgrupām (vai arilgrupām). Amīni ir bāziski savienojumi un var reaģēt ar skābēm.

Amīdus iegūst, karbonskābes karboksilgrupas hidroksilgrupu aizvietojot ar aminogrupu.

Sēru, fosforu saturošie un metālorganiskie savienojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkaptāni (organiskie sulfīdi) ir spirti, kuru molekulās skābeklis ir aizvietots ar sēru. Šīs vielas ir ļoti smirdīgas, un tās pievieno gāzei, lai varētu atklāt gāzes noplūdi.

Heterocikli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heterocikli jeb heterocikliskie savienojumi ir organiski savienojumi, kas satur ciklu, kurā kāds no oglekļa atomiem ir aizvietots ar kādu citu atomu (parasti O, S, N). Liela daļa bioloģiski aktīvo savienojumu molekulu satur heterociklus.