Čaubunagungamaugas ezers
Čaubunagungamaugas ezers | |
---|---|
Atrodas | ASV |
Koordinātas | 42°29′N 71°29′W / 42.483°N 71.483°WKoordinātas: 42°29′N 71°29′W / 42.483°N 71.483°W |
Platība | 584 km2 |
Lielākais garums | 5,23 km |
Salas | 7-8 |
Apdz. vietas krastos | Vebstera |
Čaubunagungamaugas ezers Vikikrātuvē |
Čaubunagungamaugas ezers, arī Vebsteras ezers ir ezers Vebsteras pilsētā, Masačūsetsas štatā ASV.
Kopš 1921. gada ezera pilns nosaukums ir Čargogagogmančaugagogčaubunagungamaugas ezers , kas ir piektais garākais vārds pasaulē un garākais jebkur zināmais ezera nosaukums.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nosaukuma skaidrojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaubunagungamaugas nosaukums ir nipmuku cilmes, kuru valoda piederēja pie algonkinu saimes. Pirmā publicētā hipotēze ar vārda skaidrojumu parādījās 1881. gadā grāmatā Indian Names of Places etc., in and on the Borders of Connecticut: With Interpretations of Some of Them. Saskaņā ar to, tas norāda uz neitrālu zvejas vietu vai vietu, kur satikās un kopīgi zvejoja vairākas aborigēnu grupas. Lai arī nipmuku valoda ir izmirusi un maz zināma, taču tā bija līdzīga pietiekami labi dokumentētajām naragansetu un masačūsetsu valodām. Izmantojot šos papildu materiālus, nosaukumu atvasināja no vārdiem "Čaubunagung" (robeža) un "-amaug" (zvejas vieta), to brīvi tulkojot kā "Robežezers — neitrāla tikšanās vieta".
1921. gadā pieņemtais apzīmējums un tā "vietējā nozīme" — "Tu zvejo savā pusē, es zvejoju savā pusē, neviens nezvejo vidū", ir nepamatots pieņēmums, kuru kā joku 20. gadsimtā radīja laikraksti.[1][2]
Antropologs un algonkinu valodu eksperts Aivss Godārs uzskata, ka daudz piemērotāks vārda skaidrojums būtu "ezers, kuru sadala salas". Uz to norāda sākumburti "Čab-" (dalīts) un beigu daļa "ungamaug" ([kur ir] ūdens platība"). Vārda vidējā daļa "-unag-" ir mazliet neskaidra, bet varētu būt pielīdzināma identiskam terminam Jaunanglijas algonkinu ziemeļu valodās, kurās tas tulkojas kā sala. Šāds skaidrojums būtu piemērots arī no ģeogrāfiskā viedokļa.[1]
Vēstures avotos minētie nosaukumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1642. gadā pirmie Masačūsetsas līča kolonijas topogrāfi ezeru nosauca par Lielo dīķi. Jaunanglijas algonkinu grupām bija vairāki ezera nosaukumi, kas atzīmēti senākās kartēs un vēsturiskos pierakstos. Tomēr tie visi ir līdzīgi ar gandrīz identisku nozīmi. Starp agrīnajiem nosaukumiem zināmi Chabanaguncamogue, Chaubunagungamaug un citi.[1]
1795. gada Dadlijas pilsētas un 1831. gada Masačūsetsas kartē ezers saukts par Chargoggaggoggmanchoggagogg Pond. Acīmredzot, kartes sastādītāji balstījās uz kļūdainu informāciju, kurā īstais vārds bija sajaukts ar netālu esošo Mančaugas dīķi.[3]
Mūsdienās bieži tiek lietots termins Vebsteras ezers, tomēr arī daudzi pašas Vebsteras iedzīvotāji ir lepni par seno nosaukumu un sarunvalodā dod priekšroku nipmuku variantam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezera tuvumā dzīvojošie indiāņi dzīvoja neatkarīgos ciematos un grupās. Nipmuki nekad nepastāvēja kā atsevišķa cilts, un šis nosaukums ir ģeogrāfisks iedalījums pirmiedzīvotājiem, kas apdzīvoja Masačūsetsas centrālo daļu. Ap 1674. gadu nipmuku zemēs atradās vairāki tā saucamie "lūdzošo indiāņu" jeb kristietību pieņēmušo indiāņu ciemati, kurus kopš 1651. gadā sāka veidot misionārs Džons Eliots. Viens no šiem ciematiem bija Čaubunagungamauga jeb Čačaubunkakovoka.
1675. gadā uzliesmoja Metakometa sacelšanās. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija asiņainākais konflikts Savienoto Valstu vēsturē starp eiropiešu ieceļotājiem un pamatiedzīvotājiem, kurā kopīgi ar pokomtukiem nipmuku grupas veidoja skaitliski nozīmīgāko "sarkanādainās armijas" daļu. Misijas pameta un Metakometa karotājiem pievienojās arī gandrīz visi kristītie indiāņi.
Pēc 1680. gada nipmukiem un citiem Jaunanglijas indiāņiem ierādīja misiju ciematus un nelielus rezervātus, kur dažu gadu laikā gandrīz pilnībā izzuda cilšu tradīcijas. Lielākais no diviem nipmuku rezervātiem — Čaubunagungamauga rezervāts, atrodas netālu no ezera un mūsdienu nipmukiem kalpo par sanāksmju un pulcēšanās vietu.
Salas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezerā ir aptuveni 8 salas. Dažas no tām ir apdzīvotas, savukārt citas ļoti sīciņas un neapdzīvotas. Nozīmīgākās salas ir sekojošas:
- Longailenda jeb Garā sala — lielākā sala, uz kuras atrodas liels skaits māju un elektropārvades līnijas.
- Goutailenda jeb Kazas sala — otra lielākā sala ar dažam mājām un laivām.
- Velailenda — neliela sala ar vienu māju.
- Stripailenda — neliela sala ar vienu māju.
- Koblailenda jeb Oļu sala.
- Mazā sala — viena māja.
Zivis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezerā sastopams lielmutes asaris un mazmutes asaris no melno asaru ģints, tumšā līdaka, dzeltenais asaris, baltais asaris, melnā krape, zilžaunu sauleszivs, parastā sauleszivs, rožainā sauleszivs, melnais buļļugalvas sams, dzeltenais buļļugalvas sams, baltais čukučans un siļķei līdzīgā Alosa pseudoharengus. Ik gadu pavasarī no upēm iepeld foreles — varavīksnes forele, strauta palija un tīģera forele.
Baltgalvas ērgļa populācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gadā baltgalvas ērgļi bieži apmeklēja Čaubunagungamaugas ezeru, un 2010. gadā ērgļu pāris apmetās tā krastos. Tie ieguva vārdus Džordžs un Marta. 2011. gada vasarā Oļu salā ērgļi izveidoja ligzdu, taču 28. augustā viesuļvētra Irēna to nopostīja.
Tā paša gada novembrī putni uzcēla jaunu ligzdu Mazajā salā, taču zemi lidojoša helikoptera dēļ pameta to 2012. gadā. Pāris atgriezās decembrī, un 2013. gadā pirmo reizi pēc 108 gadiem ezera apkārtnē izšķīlās pirmais ērgļu mazulis. Tas ieguva vārdu Frīdoma un šobrīd dzīvo vienā no Ņūhempšīras ezeriem (Bow Lake) 190 km attālumā no Čaubunanungamaugas ezera.
2014. gadā pasaulē nāca divi jauni putnēni, vēl divi — 2015. gadā un viens 2016. gadā. 2016. gada ērglēns 7. jūnijā guva savainojumu un tika pārvests uz savvaļas dzīvnieku veterināro centru Tufts Wildlife. Tā pirmais lidojums notika 15. jūlijā, bet jau septembrī ērgli atgrieza savvaļā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Geographic Names System (GNIS). Feature Detail Information for: Lake Chaubunagungamaug». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. novembrī. Skatīts: 2017. gada 18. jūnijā.
- ↑ The New York Times. Time to Retire an Indian Place-Name Hoax. Ives Goddard. Curator of Antropology., Smitsona institūts
- ↑ «Olde Webster history & founding». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 18. jūnijā.