Būdams karaļa Andrāša I dēls, tika kronēts jau tēvam dzīvam esot. 1060. gadā kopā ar tēvu bēga no Ungārijas, kad Andrāšu padzina brālis Bēla I. Ar vācu atbalstu atgriezās Ungārijā un 1063. gadā tika kronēts vēlreiz. Vienojās ar Bēlas I dēliem, ka tie atzīst Šalamonu par karali, pretī saņemot trešo daļu no valsts. Turpmākajos gados kopā ar Bēlas dēliem kopīgi cīnījās pret čehiem un kumāniem. Septiņdesmito gadu sākumā attiecības ar brāļiem tomēr atkal saasinājās līdz 1074. gada 14. martā Moģorodas kaujā Šalamons tika sakauts, un 1081. gadā oficiāli atteicās no troņa. Vēlāk ieslodzīts, bet atbrīvots 1083. gadā. Pēc tam vēlreiz, sabiedrojoties ar pečeņegiem, neveiksmīgi centās atgūt troni.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šalamons.
