Pāriet uz saturu

Sers Bahādurs Deuba

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Šers Bahadurs Deuba)
Sers Bahādurs Deuba
शेरबहादुर देउवा
Sers Bahādurs Deuba 2021. gadā
Sers Bahādurs Deuba 2021. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1946. gada 13. jūnijā (78 gadi)
Ašigrama, Sudurpaščimas Pradeša, Karogs: Nepāla Nepāla
Pilsonība Karogs: Nepāla Nepāla
Dzīvesbiedre Arzu Rana Deuba
Bērni dēls
Valsts amati
Nepālas premjerministrs
Amatā 2021. gada 13. jūlijs — 2022. gada 26. decembris
Nepālas premjerministrs
Amatā 2017. gada 7. jūnijs — 2018. gada 15. februāris
Nepālas premjerministrs
Amatā 2004. gada 4. jūnijs — 2005. gada 1. februāris
Nepālas premjerministrs
Amatā 2001. gada 26. jūlijs — 2002. gada 4. oktobris
Nepālas premjerministrs
Amatā 1995. gada 12. septembris — 1997. gada 12. marts
Nepālas iekšlietu ministrs
Amatā 1991. gada 26. maijs — 1994. gada 30. novembris
Giridžas Prasada Koiralas Ministru kabinets
Politiskie amati
Amata sākums 2016. gada

Sers Bahādurs Deuba (शेरबहादुर देउवा; Sher Bahadur Deuba; dzimis 1946. gada 13. jūnijā), ir Nepālas politiķis, bijušais Nepālas premjerministrs. Viņš ir sociāldemokrātiskās Nepālas Kongresa partijas priekšsēdētājs kopš 2016. gada. Deuba ir bijis premjerministrs piecas reizes (1995—1997, 2001—2002, 2004—2005, 2017—2018, 2021—2022) .

Sers Bahādurs Deuba piedzima 1946. gada 13. jūnijā Nepālas Tālo rietumu attīstības reģiona (tagad Sudurpaščimas Pradešā) Dadeldhuras apriņķa Ašigramas ciemā. Augstāko izglītību viņš ieguva Tričandras koledžā Katmandu.

Deuba savu politisko karjeru sāka studiju laikā, un kopā ar citiem nodibināja Nepālas Studentu savienību kā Nepālas Kongresa studentu spārnu. No 1971. līdz 1980. gadam viņš bija studentu spārna prezidents. 1960. un 1970. gados Deuba deviņus gadus tika notiesāts par darbību pret tolaik pastāvošo bezpartijisko Panchayat sistēmu.

Sākotnējā politiskā karjera un pirmais premjerministra laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada revolūcijas laikā Sers Bahādurs Deuba aktīvi piedalījās kampaņā, lai likvidētu Panchayat sistēmu un aizsāktu daudzpartiju demokrātiju. Nākamā gada vispārējās vēlēšanās viņš tika ievēlēts Pārstāvju palātā no Dadeldhuras 1 vēlēšanu apgabala. 1991. gada 26. maijā Giridžas Prasada Koiralas Ministru kabinetā Deuba kļuva par iekšlietu ministru. Pēc tam, kad Koirala atlaida parlamentu un viņa vadītais Nepālas Kongress zaudēja 1994. gada vispārējās vēlēšanās, Deuba tika ievēlēts par Nepālas Kongresa parlamentārās grupas vadītāju. Pēc tam, kad 1995. gadā premjerministrs Mans Mohans Adhikari mēģināja atlaist parlamentu, ko Augstākā tiesa pasludināja par antikonstitucionālu, Deuba 1995. gada 12. septembrī tika iecelts par premjerministru un vadīja koalīcijas valdību kopā ar monarhistu hindi nacionālistu Nacionāldemokrātisko partiju.

1996. gada 12. februārī Deuba parakstīja Mahakali līgumu ar Indijas valdību par Mahakali upes ūdensšķirtnes attīstību. Pēc maoistu nemieru sākuma Deubas ministru kabinets 1997. gada martā krita, un viņa vietā stājās Lokendra Bahadurs Čands, vadot mazākuma koalīcijas valdību.

Otrais premjerministra laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad Giridža Prasada Koirala atkāpās no premjerministra amata, Deuba kļuva par Nepālas Kongresa parlamenta grupas vadītāju, un 2001. gada 26. jūlijā otro reizi tika iecelts par premjerministru. Viņš kļuva par premjerministru neilgi pēc karaliskā slaktiņa un maoistu nemieru maksimuma, un drīz Deuba paziņoja par pamieru ar Nepālas komunistisko partiju (maoistu). 2001. gada augustā viņš uzsāka miera sarunas ar maoistiem, bet pēc tam, kad maoisti izstājās no sarunām un 2001. gada novembrī uzbruka armijai, Deuba izsludināja ārkārtas stāvokli, un Nepālas komunistisko partiju (maoistu) tika iekļauta "teroristisko organizāciju" sarakstā.

2002. gada sākumā Deuba pieprasīja parlamenta atlaišanu, lai rīkotu jaunas vēlēšanas. Tajā pašā gadā pēc tam, kad Nepālas Kongress viņu izslēdza no partijas, jo viņš bija ignorējis partijas centrālās komitejas norādījumus neatjaunot ārkārtas stāvokli, 22. septembrī Deuba ar domubiedru grupu atšķēlās no Nepālas Kongresa, nodibinot partiju Nepālas Kongresu (demokrātisko). 2002. gada oktobrī karalis Gjanendra atlaida Deubas valdību par nekompetenci pēc tam, kad viņš centās atlikt vēlēšanas. Jauno valdību izveidoja Lokendra Bahadurs Čands.

Deuba ar Indijas premjerministru Manmohanu Singhu 2004. gadā

Trešais premjerministra laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada 4. jūnijā Gjanendra atkal iecēla Deubu par premjerministru. Pēc 2005. gada Nepālas apvērsuma, ko vadīja karalis, kurš apturēja konstitūciju un pārņēma tiešu varu, Deuba un viņa kabineta locekļi tika pakļauti mājas arestam. 2005. gada jūlijā viņam tika piespriests divu gadu cietumsods saistībā ar apsūdzībām korupcijā, bet pēc tam 2006. gada 13. februārī viņš tika atbrīvots pēc tam, kad pretkorupcijas iestāde, kas viņam piesprieda sodu, tika pasludināta par nelikumīgu. 2007. gada septembrī Deubas vadītais Nepālas Kongress (demokrātiskais) atkal pievienojās Nepālas Kongresam.

1. Nepālas Satversmes sapulce

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc monarhijas atcelšanas un laicīgās republikas izveidošanās 2008. gada 10. aprīlī notika 1. Satversmes sapulces vēlēšanas. Nepālas kongress izvirzīja Deubu par savu kandidātu gan Dadeldhuras 1, gan Kančanpuras 4 vēlēšanu apgabalos. Viņš uzvarēja abos apgabalos un atteicās no savas vietas Kančanpūrā 4. Satversmes sapulces balsojumā par premjerministru 2008. gada 15. augustā Deuba tika izvirzīts kā Nepālas Kongresa kandidāts, taču viņu uzvarēja Puspa Kamals Dāhāls no Nepālas komunistiskās partijas (maoistu centrs).

2009. gadā, pēc Dāhāla vadītās valdības krišanas un partijas prezidenta Giridžas Prasada Koiralas veselības stāvokļa pasliktināšanās, Deuba izvirzīja savu kandidatūru kļūt par Nepālas Kongresa parlamenta grupas vadītāju, lai atkal kļūtu par premjerministru, taču visvairāk balsu saņēma Rams Čandra Poudels.

Ceturtais premjerministra laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Sušila Koiralas nāves 2016. gadā Deuba tika ievēlēts par Nepālas kongresa prezidentu partijas 13. vispārējā kongresā, pieveicot savu pretinieku partijas iekšienē Ramu Čandru Poudelu.

2016. gada augustā Deuba noslēdza vienošanos ar Puspu Kamalu Dāhālu, lai līdz vispārējām vēlēšanām 2017. gada beigās veidotu rotācijas valdību, kuru vadītu NKP (maoistu centrs) un Nepālas kongress deviņus mēnešus katrs. Saskaņā ar vienošanos Deuba 2017. gada 7. jūnijā kļuva par premjerministru. 2017. gada 17. oktobrī visi NKP (maoistu centra) ministri atstāja kabinetu pēc tam, kad, gatavojoties vispārējām vēlēšanām, izveidoja vēlēšanu aliansi ar Nepālas komunistisko partiju (marksistu ļeņinistu) un atcēla atbalstu Deubas valdībai. Viņš atkāpās 2018. gada 15. februārī pēc parlamenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas, nododot premjerministra amatu Khadgam Prasādam Sarmam Olī, kura vadītā NKP (marksistu ļeņinistu) ieguva visvairāk vietu parlamentā.[1]

Piektais premjerministra laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 21. maijā, pēc tam, kad premjerministrs KP Sarma Olī nespēja iegūt uzticības balsojumu Pārstāvju palātā, opozīcija lūdza prezidenti Bidhja Devi Bhandari iecelt Deuba par premjerministru saskaņā ar Nepālas Konstitūcijas 76. panta 5. punktu, uzrādot Pārstāvju palātas vairākuma pārstāvju parakstus, kas bija gatavi veidot jaunu valdību. Prezidente noraidīja šo prasību, norādot, ka ne Deuba, ne Olī nevar tikt iecelts par premjerministru pēc tam, kad arī Olī pieprasīja, lai viņu atkārtoti ieceļ. Prezidente otro reizi piecu mēnešu laikā atlaida apakšpalātu un pasludināja jaunas vēlēšanas novembrī.

12. jūlijā Augstākā tiesa izskatīja opozīcijas alianses iesniegtos rakstus pret Pārstāvju palātas likvidāciju; Augstākā tiesa paziņoja, ka prezidentes Bidjas Devi Bhandari lēmums pēc premjerministra Olī ieteikuma atlaist Pārstāvju palātu bija nelikumīgs, un lika 28 stundu laikā par premjerministru iecelt Šeru Bahaduru Deubu. Deuba stājās premjerministra amatā 13. jūlijā. Saskaņā ar konstitūcijas 76. panta 6. punktu Deuba bija jāiegūst uzticības balsojums Pārstāvju palātā trīsdesmit dienu laikā pēc iecelšanas amatā, un Deuba to panāca 2021. gada 18. jūlijā. Tas garantēja viņa valdībai palikšanu vismaz pusotru gadu līdz nākamajām vispārējām vēlēšanām, kas notiktu 2022. gada beigās.

2021. gada decembrī Deuba otro reizi tika ievēlēts par Nepālas Kongresa priekšsēdētāju. 2022. gada 20. novembrī vispārējās vēlēšanās Nepālas Kongress ieguva vairākumu balsu gan valsts, gan provinču līmenī. 2022. gada 26. decembrī par premjerministru kļuva Puspa Kamals Dāhāls.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav zināms
Nepālas iekšlietu ministrs
1991 — 1994
Pēctecis:
Khadga Prasāds Sarma Olī
Priekštecis:
Mans Mohans Adhikari
Nepālas premjerministrs
1995 — 1997
Pēctecis:
Lokendra Bahadurs Čands
Priekštecis:
Giridzā Prasāds Koirālā
Nepālas premjerministrs
2001 — 2002
Pēctecis:
Lokendra Bahadurs Čands
Priekštecis:
Surja Bahadurs Thapa
Nepālas premjerministrs
2004 — 2005
Pēctecis:
Giridzā Prasāds Koirālā
Priekštecis:
Sušils Koirala
Nepālas kongresa prezidents
Kopš 2016. gada
Pēctecis:
amatā
Priekštecis:
Puspa Kamals Dāhāls
Nepālas premjerministrs
2017 — 2018
Pēctecis:
Khadga Prasāds Sarma Olī
Priekštecis:
Khadga Prasāds Sarma Olī
Nepālas premjerministrs
2021 — 2022
Pēctecis:
Puspa Kamals Dāhāls