Pāriet uz saturu

Nepāla

Vikipēdijas lapa
Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika
nepāliešu: लोकतान्त्रिक गणतन्त्र नेपाल
Loktāntrik Ganatantra Nepāl
Nepālas karogs Nepālas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSayaun Thunga Phulka
Location of Nepāla
Location of Nepāla
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Katmandu
181) 27°42′N 85°19′E / 27.700°N 85.317°E / 27.700; 85.317
Valsts valodas Nepāliešu valoda[1]
Valdība Federāla parlamentāra republika
 -  Prezidents Rāms Candra Paudels
 -  Premjerministrs Puspa Kamals Dāhāls
Apvienošanās
 -  Pasludināta karaliste 1768. gada 21. decembris 
 -  Pasludināta valsts 2007. gada 15. janvāris 
 -  Pasludināta republika 2008. gada 28. maijs 
Platība
 -  Kopā 147 181 km² (95.)
 -  Ūdens (%) 2,8
Iedzīvotāji
 -  2011. gada tautas skaitīšana 26 494 504[2] 
 -  Blīvums 180/km² (62.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $40 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $1400[3] 
IKP (nominālais) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $17,921 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $623 624[3] 
Džini koef. (2003–2004) 47,2 
TAI (2011) 0,458 (157.)
Valūta Nepālas rūpija (NPR)
Laika josla NPT (UTC+5:45)
nav
Interneta domēns .np
.नेपाल
Tālsarunu kods +977

Nepāla (nepāliešu: नेपाल), oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika. Tā robežojas ar Indiju dienvidos, austrumos, rietumos un Ķīnu ziemeļos. Ar 147 181 kvadrātkilometru platību un iedzīvotāju skaitu aptuveni 30 miljoniem, Nepāla ir pasaules 93. lielākā valsts[4] un 41. apdzīvotākā valsts. Nepālas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Katmandu.

Nepāla ir valsts ar ļoti daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas Himalaju dienvidu nogāzē, un šeit atrodas vairākas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā pasaules virsotne Everests. Auglīgie un mitrie dienvidi ir samērā urbanizēti. Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa — 1 ASV dolāra.[5] Pēc vairākiem novērtējumiem, hinduismu Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā kādā citā pasaules valstī.[6] Savukārt budisma piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par Sidhārtas Gautamas dzimšanas vietu.

Nepālas (Gorkhas) karaļvalsts robežas (zaļā līnija) pēc Garvalas (tagad Utarakhandas) zaudēšanas (Sugaulas līgums, 1815)

1768. gadā Gorkhas valdnieks Pritvi Narajans Šāhs izveidoja spēcīgu karaspēku un iekaroja kaimiņvalstis. 1814.—1816. gadā notika Gurku karš pret Britu Austrumindijas kompānijas karaspēku, kurā Nepālai izdevās nosargāt savu neatkarību, taču pēc miera līguma noslēgšanas Gorkhas karalis deva savus karavīrus dienestam britu armijā. Britu Indijas karaspēkā nepāliešu karavīrus turpināja dēvēt par gurkām (angļu: gurkha).

1996. gadā sākās pilsoņu karš, kuru izraisīja maoistu partija. Tas noslēdzās pēc 2006. gada masu protestiem, kurus atbalstīja lielākās partijas, ar miera noslēgšanu, satversmes sapulces ievēlēšanu, karaļa Gjanendras atkāpšanos un federālas demokrātiskas republikas nodibināšanu 2008. gada 28. maijā. Pirmais Nepālas prezidents Rāms Varans Jādavs zvērestu nodeva 2008. gada 23. jūlijā.

Valsts smagi cieta 2015. gadā notikušajā zemestrīcē.

Nepālas saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 29,2% no IKP, šis rādītājs bija trešais augstākais no visām valstīm.[7]


  1. According to the Interim Constitution, Nepali is the country's only official language (article 5, point 2). Other languages spoken as the mother tongue in Nepal are the national languages (article 5, point 1). According to article 5, point 3, all languages are accepted as official languages at the regional level. Today's more than 90% people speak Nepali as a first language.
  2. «National Population and Housing Census 2011 (National Report)». Central Bureau of Statistics (Nepal). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 26. novembris.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Nepal». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlis.
  4. «The World Factbook : Rank order population» (angliski). CIA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. februārī. Skatīts: 2009. gada 8. novembrī.
  5. Human Development Indices, Table 3: Human and income poverty, p. 34. Retrieved on 1 June 2009 (angliski)
  6. «CIA Factbook, Nepal, "People" section» (angliski). Cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-29. Skatīts: 2009-07-29.
  7. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]