Žanis Karlsons
Žanis Karlsons, arī Žanis Kalva (1899—1976) bija latviešu vēsturnieks (cand. hist. et phil.), Latvijas vēstures institūta Latviešu vecākās vēstures nodaļas līdzstrādnieks.[1]
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1899. gada 19. februārī Valgales pagasta "Mazajos Elciņos" (tagad Abavas pagasts) saimnieka Jēkaba Karlsona un viņa sievas Jūles ģimenē.[2] 1919. gadā beidza Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Piedalījās Latvijas atbrīvošanas kara cīņās. No 1920. gada Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē studēja filozofiju. 1933. gadā ieguva vēstures kandidāta grādu.[3] Bijis Centrālās izglītības savienības instruktors un lektors. 20. gadsimta 30. gados Jelgavas Valsts ģimnāzijā strādāja kā skolotājs.[4]
Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Vadīja Eslingenes Tautas augstskolu. Miris Kanādā.[5]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ordeņa laikmets Latvijā. Rīga: Valters un Rapa, 1936. - 115 lpp.
- Zviedru laiki Vidzemē. Rīga: Valters un Rapa, 1936
- Lielais mēris Kurzemē. Jelgava: 1936
- Pāri ikdienas kņadai (recenzija par grāmatu Profesors Dr . phil. Pauls Jurevics, Idejas un īstenība). Gara dzīves mēnešraksts "Ceļš", 12 (1947). Vircburga: Central DP Camp, 1947. - 551 lpp.
- 2 x 2 = 5 [i.e. Divi reiz divi ir pieci]. Västerås: Ziemel̦blāzma, 1966. (romāns)[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ēriks Žagars. Latvijas vēstures institūts 1936.—1940. gadā[novecojusi saite] LU Latvijas vēstures institūta žurnāls 2010. 1 (74):121.—134 lpp.
- ↑ Sabiles lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1899. - Nr.38
- ↑ LVVA Studentu datubāze
- ↑ «Talsu novads (1935) - 409.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2017. gada 20. jūnijā.
- ↑ «Austrālijas Latvietis. - 1976. - 30. aprīlis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2017. gada 20. jūnijā.
- ↑ worldcat.org
|