Žans Luijs Trentiņāns

Žans Luijs Trentiņāns; Jean-Louis Trintignant
	Trentiņāns 2012. gada Kannu kinofestivālā.
Dzimis	Žans Luijs Ksavjērs Trentiņāns; 1930. gada 11. decembrī; Pulenka, Voklīza, Francija
Miris	2022. gada 17. jūnijā (91 gada vecumā); Juzesa, Gāra, Francija
Nodarbošanās	aktieris, kinorežisors, sacīkšu braucējs
Darbības gadi	1951–2019
Dzīvesbiedre	Stefāna Odrāna; (prec. 1954; šķ. 1956); Nadīne Markāda; (prec. 1960; šķ. 1976); Marianna Hofnere (prec. 2000);
Bērni	3, tostarp Marī

Žans Luijs Trentiņāns (franču: Jean-Louis Trintignant; dzimis 1930. gada 11. decembrī, miris 2022. gada 17. jūnijā) bija franču aktieris. Viņa pirmā uzstāšanās uz skatuves bija 1951. gadā, un drīz vien viņu atzina par vienu no izcilākajiem pēckara franču teātra aktieriem. Tāpat zināms ar galveno lomu atveidošanu daudzās klasiskajās Eiropas kinofilmās. Strādājis ar vairākiem izciliem sava laika režisoriem, piemēram, Rožē Vadimu, Kostu Gavru, Klodu Lelušu, Klodu Šabrolu, Bernardo Bertoluči, Ēriku Romēru, Fransuā Trifo, Kšištofu Keslovski un Mihaelu Hāneki.

Pirmo kritiķu atzinību viņš ieguva ar lomu filmā "Un Dievs radīja sievieti" (1956), kam sekoja veiksmīgas romantiskās lomas filmās "Vīrietis un sieviete" (Un homme et une femme, 1966) un Il grande silenzio (1968). Viņš ir ieguvis Sudraba lāci kā labākais aktieris 1968. gada Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā par lomu filmā L'Homme qui ment un Labākā aktiera balvu 1969. gada Kannu kinofestivālā par lomu Kosta Gavras filmā "Z". Trentiņāns piedalījies tādās filmās kā Ma nuit chez Maud (1969), "Konformists" (1970), "Trīs krāsas: sarkanā" (1994), un La Cité des enfants perdus (1995). Ieguvis Cēzara balvu kategorijā "Labākais aktieris" par lomu Mihaela Hānekes filmā "Mīlestība" (2012).

Pazīstamākās filmas

"Un Dievs radīja sievieti" (Et Dieu... créa la femme, 1959, režisors Rožē Vadims)
Il Sorpasso (1962, režisors Dino Rizi)
"Vīrietis un sieviete" (Un homme et une femme, 1966, režisors Klods Lelušs)
Trans-Europ-Express (1966, režisors Alēns Robs-Grijē)
La morte ha fatto l'uovo (1968, režisors Džulio Kvesti)
Les Biches (1968, režisors Klods Šabrols)
Il grande silenzio (1968, režisors Serdžo Korbuči)
"Z" (Z, 1969, režisors Kosts Gavrs)
"Mana nakts pie Modas" (Ma nuit chez Maud, 1969, režisors Eriks Romērs)
"Konformists" (Il conformista, 1970, režisors Bernardo Bertoluči)
Glissements progressifs du plaisir (1974, režisors Alēns Robs-Grijē)
"Beidzot svētdiena!" (Vivement dimanche!, 1983, režisors Fransuā Trifo)
"Trīs krāsas: sarkanā" (Trois couleurs: Rouge, 1994, režisors Kšištofs Keslovskis)
La Cité des enfants perdus (1995, režisors Žans Pjērs Ženē)
"Mīlestība" (Amour, 2012, režisors Mihaels Hāneke)
"Laimīgas beigas" (Happy End, 2018, režisors Mihaels Hāneke)
"Dzīves labākie gadi" (Les plus belles années d'une vie, 2019, režisors Klods Lelušs)

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žans Luijs Trentiņāns.

Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.