Ženēvas ezers
| Ženēvas ezers | |
|---|---|
 Skats uz ezeru no Montrē | |
 Ženēvas ezers no kosmosa | |
| Atrodas |
 Francija Šveice |
| Koordinātas | 46°26′N 6°36′E / 46.433°N 6.600°EKoordinātas: 46°26′N 6°36′E / 46.433°N 6.600°E |
| Platība | 582 km2 |
| Lielākais garums | 73 km |
| Vidējais dziļums | 153 m |
| Lielākais dziļums | 310 m |
| Tilpums | 88,9 km3 |
| Augstums v.j.l. | 372 m |
| Izteka | Rona |
| Sateces baseins | 7975 km2 |
| Apdz. vietas krastos |
Lozanna, Montrē, Niona, Tononlebēna, Vevē, Ženēva |
  Ženēvas ezers  Ženēvas ezers | |
 Ženēvas ezers Vikikrātuvē | |
Ženēvas ezers (arī Lemāns; franču: Lac Léman, Lac de Genève; vācu: Genfersee) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas. 60% ezera atrodas Šveicē, 40% — Francijā. Ezera krastā atrodas daudzu slavenību mājas.
Ezers veidojies ledus laikmeta beigu posmā. Pusmēness formas ezers, ūdens apmaiņas periods - 11,4 gadi. Cauri ezeram tek Rona. Tuvāk ezera rietumu galam pāržmauga, kas ezeru sadala divās daļās — Granlaks (Grand Lac) austrumos un Ptīlaks (Petit Lac) rietumos. Krastu posmā starp Nionu un Lozannu sauc par Lakotu (La Côte), bet starp Lozannu un Vevē par Lavo (Lavaux).
1960. gados piesārņojuma līmenis ezerā sasniedza tādu pakāpi, ka vairākās pludmalēs bija bīstami peldēties. 1980. gados piesārņojums (galvenokārt eitrofikācija) bija tik spēcīgs, ka ezerā praktiski vairs nebija zivju. Pēdējā laikā piesārņojuma līmenis krasi samazinājies un ezerā peldēties ir droši.
Ezers ir kalpojis par atpūtas vietu populāriem cilvēkiem. Šeit spoku stāstus rakstījuši Bairons un Mērija Šellija (šeit tapis Frankenšteina sižets).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ženēvas ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Starptautiskā Ženēvas ezera aizsardzības komisija
- Ženēvas ezera ostas (franciski)
- Ženēvas ezera attēli
|