Bulanžē piekritēju uzskatu kopums tiek dēvēts par bulanžismu. Politologiem nav vienota viedokļa par tā atrašanos politiskajā spektrā - dažkārt tos dēvē par galēji kreisajiem, dažkārt par labējiem un fašistu priekštečiem. Liela daļa no bulanžistiem vēlākās Dreifusa lietas liekā iestājās pret Dreifusa attaisnošanu.
Bulanžē bija mācījies Sensiras militārajā akadēmijā. Piedalījās kaujās Otrajā Itālijas neatkarības karā un Francijas—Prūsijas karā. Piedalījās Parīzes komūnas sakaušanā. 1886. gadā kļuva par Francijas aizsardzības ministru, izvērsa populāras reformas un demonstrēja pretvācisku nostāju. Pēc 1887. gada 30. maija, kad viņu atcēla no ministra amata, Bulanžē pievērsās politikai, gūdams ievērojamus panākumus. 1889. gada sākumā izplatījās baumas, ka iespējams valsts apvērsums Bulanžē vadībā. Valdība sāka izmeklēšanu, un Bulanžē bēga uz ārzemēm. Miris, nošaujoties Briseles kapsētā pie mīļākās kapa.