Lielais Čikāgas ugunsgrēks
 Lielais Čikāgas ugunsgrēks. | |
| Datums | 1871. gada 8. oktobris — 1871. gada 10. oktobris |
|---|---|
| Norises vieta |
 Čikāga, Ilinoisa, ASV |
| Koordinātas | 41°52′09″N 87°38′30″W / 41.8693°N 87.6418°WKoordinātas: 41°52′09″N 87°38′30″W / 41.8693°N 87.6418°W |
| Mirušie | 300 (aptuveni) |
| Iemesls | nezināms |
Lielais Čikāgas ugunsgrēks plosījās no svētdienas, 1871. gada 8. oktobra, līdz otrdienas, 10. oktobra rītam, nogalinot simtiem cilvēku un nopostot apmēram četras kvadrātjūdzes no Čikāgas pilsētas.[1] Kaut arī ugunsgrēks bija viena no lielākām 19. gadsimta katastrofām,[2] pilsēta tūlīt sāka pārbūvēties, kļūstot par vienu no ASV pašām svarīgākajām pilsētām.
Otrā zvaigzne Čikāgas pilsētas karogā atgādina par lielo ugunsgrēku.[3] Līdz pat šai dienai ugunsgrēka precīzs iemesls un izcelšanās vieta paliek nezināmi.
Izcelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ugunsgrēks izcēlās svētdien, 8. oktobrī ap plkst. deviņiem vakarā nelielā šķūnī (vai tā tuvumā), kas atradās Dekovena ielā 137.[4] Pēc visizplatītākās versijas ugunsgrēku izraisīja govs, kura ar kāju apgāza petrolejas lampu. Govs piederēja Patrikam un Katrīnai O'Liri. Žurnālists Maikls Eherns, kas publicēja šo "govs stāstu", vēlāk 1893. gadā atzinās, ka tāda versija viņam šķita ļoti pievilcīga.[5] Vēlāk vēsturnieks-amatieris Ričards Beils nonāca pie atzinuma, ka ugunsgrēks sākās brīdī, kad Daniēls Salivans, kurš pirmais paziņoja par ugunsgrēku, mēģinot šķūnī nozagt pienu, aizdedzināja tur sienu. Avīzes Chicago Tribune žurnālists Entonijs Debartolo uzskata, ka ugunsgrēku izraisīja kāds Luiss Kons krepa spēles laikā, kurš, atbilstoši publikācijām, pats savu vainu atzina.[6]
Uguns izplatīšanos veicināja pilsētas noslogotā koka apbūve, iepriekšējais sausuma periods un stiprs dienvidrietumu vējš, kas nesa nodeguļus uz pilsētas centru. Pilsēta nepietiekami reaģēja uz briesmām un iedzīvotāji nenovērtēja radušos briesmu nopietnību. Arī ugunsdzēsēji bija noguruši pēc iepriekšējā dienā dzēstā ugunsgrēka.[7]
Liesmu izplatīšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētas ugunsdzēsības dienests nesaņēma ziņu par ugunsgrēku līdz pat plkst. 21.40, kad aptiekā tika nospiesta ugunsgrēka trauksmes poga. Šajā laikā spēcīgs dienvidrietumu vējš dzina uguni uz pilsētas centru. Drīz liesmas pārsviedās uz tuvākām ēkām un celtnēm. Ap pusnakti liesmas pārsviedās pāri Čikāgas upes dienvidu atzaram. Ātru uguns izplatīšanos veicināja tuvu stāvošās koka ēkas, upes krastos noenkurojušies kuģi, koka trotuāri un ogļu noliktavas. Sakarsētais gaiss aizdedzināja ēku jumtus pat lielā attālumā no ugunsgrēka vietas.
Mēģinājumi ierobežot degšanu cieta neveiksmi. Tika izsaukti ugunsdzēsēji pat no blakusesošām pilsētām, taču ugunsgrēks bija pārāk liels, lai to apturētu. Kad liesmas izpostīja pilsētas ūdensapgādes sistēmu, ugunsdzēsēji bija spiesti vienkārši padoties.
.jpg)
Pilsētas centrā ugunī sadega viesnīcas, baznīcas, opera. Ugunsgrēks turpināja izplesties, pilsētas iedzīvotāji meklēja glābiņu pilsētas ziemeļu daļā, pa tiltiem pārejot uz Čikāgas upes ziemeļu atzaru. Drīz uguns nokļuva arī tur, nopostot dārgās mājas pilsētas ziemeļos. Ļaužu tūkstoši savācās Linkolna parkā un Mičiganas ezera krastos.
Pirmdienas vakarā vējš beidzot norima un sākās sīks lietus. Ugunsgrēks palēnām izdega, atstājot aiz sevis 48 gandrīz pilnīgi izdegušus kvartālus no O'Liri mājas līdz Fulertona avēnijai pilsētas ziemeļos.
Pat vairākas dienas pēc ugunsgrēka nodegušo māju krāsmatas palika tik karstas, ka nebija iespējams noteikt katastrofas apmērus. Beigās tomēr novērtēja, ka ugunsgrēks ir iznīcinājis visu 6 km garā un 1 km platā joslā. Tika izpostīti 120 km ceļu, 190 km trotuāru, 2000 apgaismes stabu, 17 500 ēku, kas atbilst apmēram pilsētas trešajai daļai. No pilsētas 300 tūkstošiem iedzīvotāju 90 tūkstoši palika bez pajumtes. Vietējās avīzes atzīmēja, ka ugunsgrēks pēc saviem apmēriem pārsniedza Maskavas 1812. gada ugunsgrēku. Interesanti, ka dažas celtnes palika ugunī neskartas. Pati ievērojamākā no tām ir Čikāgas ūdenstornis, kas stāv tanī pašā vietā vēl šodien un kalpo kā neoficiāls ugunsgrēka memoriāls. Vēl viena tāda celtne - Svētās Ģimenes baznīca, uz kuru gāja O'Lari ģimene.
Pēc ugunsgrēka atrada 125 cilvēku mirstīgās atliekas. Bojāgājušo oficiālais skaits ir 200 - 300, kas priekš tāda ugunsgrēka ir neparasti mazs skaits. Vēlāk notikušās katastrofās Čikāgā gāja bojā daudz vairāk cilvēku: 1903. gadā ugunsgrēkā Irokēzu teātrī gāja bojā 571 cilvēks, 1915. gadā gāja bojā 835 cilvēki, kad Čikāgas upē noslīka kuģis "Eastland". Neskatoties uz to, Lielais Čikāgas ugunsgrēks tiek uzskatīts par pašu lielāko katastrofu pilsētas vēsturē.
Zemes spekulanti un biznesmeņi tūlīt sāka pilsētas pārbūvi. 1871. gadā par pilsētas mēru ievēlēja Džozefu Medilu, kurš aktīvi ķērās pie pilsētas pārbūves. Visa valsts palīdzēja pilsētai ar naudu, apģērbu, pārtiku un mēbelēm. Pirmā krava ar koka būvmateriāliem pienāca dienā, kad tika nodzēsta pēdējā degošā māja.
Tūlīt pēc ugunsgrēka pēc apdrošinātāju un ugunsdzēsības dienesta iniciatīvas tika pārskatīti pilsētas ugunsdrošības standarti. Pēc ugunsgrēka Čikāga atdzima kā pilsēta, ko apkalpoja viens no valsts modernākiem ugunsdzēsības dienestiem. Pēc 22 gadiem šeit tika rīkota Vispasaules izstāde, uz kuru ieradās 21 miljons cilvēku. 1956. gadā O'Liru mājas paliekas tika nojauktas un tanī vietā uzcēla Čikāgas ugunsdzēsības akadēmiju.
Citi notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1871. gada rudens padevās karsts, sauss un vētrains. Šajā pat dienā Mičiganas ezera krastos notika vēl trīs lieli ugunsgrēki. 600 km uz ziemeļiem no Čikāgas, stepes ugunsgrēks iznīcināja Peštigo pilsētu (Viskonsinas štats) kopā ar duci blakusesošo ciematu. Šajā ugunsgrēkā gāja bojā no 1200 līdz 2500 cilvēku. Kaut arī ASV vēsturē Peštigo ugunsgrēks prasīja visvairāk cilvēku dzīvību, tolaik tas dēļ sava attāluma palika gandrīz nepamanīts. Mičiganas ezera austrumu krastā uguns iznīcināja Holandes pilsētu (Mičiganas štats), bet vēl 160 km uz ziemeļiem milzīgs ugunsgrēks nopostīja mežstrādnieku ciematu Manisti.
Pastāvēja vairākas teorijas, kas apgalvoja, ka ugunsgrēkus izraisīja komēta. Fiziķis Roberts Vuds izteica domu, ka ugunsgrēks izcēlās no Biela komētas atlūzām. Tas, ka Mičigana ezera krastos vienā un tajā pašā dienā izcēlās četri nopietni ugunsgrēki, vedina uz domu par to vienotu iemeslu. Neviena versija par komētām neguva atzinumu, un karstais laiks paliek kā notikušā pats vienkāršākais izskaidrojums.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Richard Bales. «What do we know about the Great Chicago Fire?», 2004. Skatīts: 2008-11-14.
- ↑ Henry Russell Fire Catastrophes
- ↑ «Municipal Flag of Chicago». Chicago Public Library. 2009. Skatīts: 2009-03-04.
- ↑ Bessie Louise Pierce. A History of Chicago: Volume III: The Rise of a Modern City, 1871-1893. Chicago : University of Chicago Press, 1957, rep. 2007. 4. lpp. ISBN 978-0-226-66842-0.
- ↑ «The O'Leary Legend». Chicago History Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-10. Skatīts: 2007-03-18. Arhivēts 2011-01-10 Wayback Machine vietnē.
- ↑ "The Fire Fiend"", Chicago Daily Tribune: 3, 1871-10-08
- ↑ «The Fire Fiend"». Chicago Daily Tribune. 1871-10-08. 3. lpp.
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Richard F. Bales. The Great Chicago Fire and the Myth of Mrs. O'Leary's Cow. Jefferson, NC. : McFarland, 2002. ISBN 0786414243.
- Chicago and the Great Conflagration - Elias Colbert and Everett Chamberlin, 1871, 528 pp.
- "Who Caused the Great Chicago Fire? A Possible Deathbed Confession" - by Anthony DeBartolo, Chicago Tribune, October 8, 1997 and "Odds Improve That a Hot Game of Craps in Mrs. O'Leary's Barn Touched Off Chicago Fire" - by Anthony DeBartolo, Chicago Tribune, March 3, 1998
- "History of the Great Fires in Chicago and the West". - Rev. Edgar J. Goodspeed, D.D., 677 pp.
- Morris, Roy, Jr., Sheridan: The Life and Wars of General Phil Sheridan, Crown Publishing, 1992, ISBN 0-517-58070-5.
- "People & Events: The Great Fire of 1871". The Public Broadcasting System (PBS) Website Arhivēts 2013. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved September 3, 2004.
- The Great Conflagration - James W. Sheahan and George P. Upton, 1871, 458 pp.
- Shaw, William B. (October 5 1921). "The Chicago Fire - Fifty Years After". The Outlook 129: 176–178. Atjaunināts: 2009-07-30.
- Carl Smith. Urban Disorder and the Shape of Belief: The Great Chicago Fire, the Haymarket Bomb, and the Model Town of Pullman. Chicago, Ill. : University of Chicago Press, 1995. ISBN 0226764168.