Pāriet uz saturu

Opera

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mūzikālu sacerējumu. Par citām jēdziena opera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Opera (no itāļu: opera in musica, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.[1] Operas žanrs ir radies Itālijā un visvairāk klasisko operu ir uzrakstījuši itāļu komponisti, 20. gadsimtā radās arī rokoperas žanrs. Operas pamatā ir literārs teksts, ko sauc par libretu.

Pirmie itāļu opermūzikas komponisti to apzīmēja kā favola in musica, jeb mūzikas fabula, tādējādi netieši atzīstot operu par Senās Grieķijas drāmas imitāciju. Pirmā šāda opera uzvesta Itālijā, Mantujas dodža pilī 1607. gadā, lai gan jau pirms vairākiem gadiem operas libretu bija uzrakstījis dzejnieks Alesandro Stridžo (Alessandro Striggio) (1540—1592). Šī opera sastāvēja no pieciem aktiem ar madrigālu sērijām, kuras atdalīja instrumentālas interlūdes un rečitatīvi.

Vairuma pirmo operu libretu pamatā bija klasiskas vai vēsturiskas tēmas. Taču jau sākotnēji libreti tika rakstīti arī komēdijas vai muzikālās komēdijas žanros, apmierinot Eiropas aristokrātijas vēlmes pēc izklaidēm. Mūsdienu klasiskais operas žanrs (Grand Opera) izveidojās XVIII gs. beigās, savu māksliniecisko pilnību sasniedzot itāļu, austriešu, franču, vācu un krievu opermūzikas skolās. Viena no spilgtākajām šī laikmeta iezīmēm operu libretos un mūzikā bija nacionālais romantisms, kas visvairāk jūtams Riharda Vāgnera darbos.

Operas parādīšanās Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa daiļradē 20. gadsimta otrajā desmitgadē bija svarīgs notikums, kas liecināja par latviešu mūzikas kultūras pilnbriedumu. "Baņuta" un "Uguns un nakts'', ko bija sagatavojusi profesionālisma attīstība gan kompozīcijas, gan atskaņotājmākslas laukā, kļuva par pagrieziena punktu latviešu mūzikas vēsturē. Taču, lai gan tās bija pirmās klasiskās latviešu operas, tie tomēr nebija pirmie mēģinājumi operas žanrā. Zināms, ka dzīves pēdējos gados Emīls Dārziņš komponējis operu ''Rožainās dienas''; 19. gadsimta beigās Ā. Ore sacerējis operu ''Gunda''; 1893. gadā Rīgas Latviešu teātrī uzvesta Jēkaba Ozola opera ''Spoku stundā''. [2]

Pēc satura operas var iedalīt kā komēdijas, traģēdijas, drāmas, sadzīves operas, pasaku operas, vēsturiskās operas un citas. Operā apvienotas vairākas mākslas kā mūzika, glezniecība un aktierspēle, dažkārt arī balets. Visu operas mūziku iedala vokālajos un orķestra priekšnesumos. Orķestris atskaņo uvertīras, ievadus un starpspēles cēlieniem, baletmūziku.

Vokālie dziedājumi iedalās solo dziedājumos, ansambļos un koros. Solo dziedājumi sīkāk iedalās kā ārija, ariozo, arieta, kavatīne, dziesma, romance, rondo, kuplejas un rečitatīvs jeb muzikālā runa. Ansambļi sīkāk tiek iedalīti ka duets, trio jeb tercets, kvartets, kvintets, sekstets, septets, oktets un nonets. Koris piedalās masu skatos, īpaši pasvītrojot notiekošā nozīmību. Galvenās sieviešu lomas operā izpilda soprāni un mecosoprāni, vīriešu — tenori vai basi.

Populārākās operas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019./2020. gada sezonas populārākās operas pēc izrāžu skaita pasaulē bija:[3]

  1. «vardnica.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. februārī. Skatīts: 2020. gada 24. februārī.
  2. A. Darkevics, L. Kārkliņš. Latviešu mūzika IX. Rīga : Liesma, 1971. 169. lpp.
  3. operabase.com

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]