Ādolfs fon Harnaks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ādolfs fon Harnaks

Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack, * 1851. gada 7. maijā Tērbatā, † 1930. gada 10. jūnijā Heidelbergā) - vācbaltiešu teologs. Liberālās teoloģijas pārstāvis.

Dzimis Tērbatas universitātes profesora ģimenē. Mācījās Tērbatas un Leipcigas universitātēs. Bija Leipcigas, Gīsenes, Marburgas un Berlīnes universitāšu profesors. No 1905. līdz 1921. gadam arī Prūsijas Karaliskās bibliotēkas direktors.

Uzskatīja, ka izziņai un ticībai jābūt vienotam veselumam. Pēc Harnaka domām reliģija ir galvenā kultūras sastāvdaļa. Uzskatīja reliģijas vēsturi par pasaules vēstures sastāvdaļu, tādejādi tai piemērojama formāli zinātniska izpēte. Bija pret dogmu esamību reliģijā.

Galvenie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lehrbuch der Dogmengeschichte (1885)
  • Wesen des Christentums (1900)
  • Die Mission und Ausbreitung des Christentums in den ersten drei Jahrhunderten (1902)
  • Uber die Sicherheit und die Greozen der geschichtlichen Erkenntnis (1917)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ādolfs fon Harnaks