Tartu
| Tartu | |||
 |
|||
|
|||
  Tartu
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Igaunija |
||
| Apriņkis | Tartu apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1224 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 38,8 km² | ||
| Iedzīvotāji (2008)[1] | |||
| - Kopā | 102 414 | ||
| - blīvums | 2 640/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa: http://www.tartu.ee/ | |||
Tartu (agrāk - Tērbata, vācu: Dorpat, krievu: Дерпт) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta. Atrodas dienvidaustrumos pie Emajegi upes. Ja Tallina ir Igaunijas politiskais un ekonomiskais centrs, tad Tartu uzskata par Igaunijas intelektuālo un kultūras centru, īpaši tāpēc, ka Tartu sāka darboties pirmā Baltijas provinču (Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas) universitāte. Tajā laikā tā bija arī galvenais centrs latviešu akadēmiskajai izglītībai. Tartu, kas atrodas 180 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, ir Dienvidigaunijas centrs. Latviskajos avotos līdz 1940. gadam pēc Emajegi latviskotā nosaukuma Mētra arī pilsēta reizumis saukta par Mētraini.[2] [3]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Arheoloģijas dati liecina, ka pastāvīga apmetne Tartu vietā bijusi no V gadsimta p. m. ē. Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gada notikumu aprakstā Nestora hronikā, kad Kijevas kņazs Jaroslavs Gudrais ieņēma ugauņu pilskalnu. Viņš piespieda tos maksāt meslus un iekaroto čudu zemju (Ugalas) pārvaldei nodibināja pilsētu, ko savā kristītajā vārdā nosauca par Jurjevu (Юрьев). Krievzemes vara turpinājās līdz 1061. gadam, kad Tartu ieņēma pēc hronikas ziņām sosoli (iespējams, sakalieši), tomēr arī vēlāk Novgorodas kņazi rīkoja meslu ievākšanas karagājienus uz Ugauniju un Adzeli.
Livonijas krusta karu laikā Tartu nopostīja letgaļu karaspēks 1215. gada atriebes karagājienā pret ugauņiem pēc Tālivalža nogalināšanas. 1223. gada ugauņu sacelšanās laikā viņi nogalināja Tērbatas fogtu Johanesu un atguva pilskalnu, bet par Tērbatas ķēniņu kļuva bijušais Kokneses ķēniņš Vetseke. 1224. gada augustā notika izšķirošā kauja par Tartu, kad pēc vairāku dienu aplenkuma pilskalnu ieņēma krustneši, bet Vetseke krita kaujā. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar nosaukumu Tērbata (Dorpat, Tarbatum) un bija Tērbatas bīskapijas galvaspilsēta.
1262. gadā pilsētu aplenca un izpostīja Aleksandra Ņevska dēls, Vladimiras lielkņazs Dmitrijs Perejaslavskis. 1280. gadā Tartu iestājās Hanzas savienībā. Viduslaikos Tartu ir liels tirdzniecības centrs ar lielākoties vācu iedzīvotājiem.
XVI gadsimtā Tartu nokļūst Polijas sastāvā, un pilsētā tika nodibināja jezuītu skolu. 1629. gadā pēc Zviedru-poļu kara Tartu iekļāvās Zviedrijas sastāvā. 1632. gadā Zviedrijas karalis nodibināja Tartu universitāti (Academia Gustaviana).
1721. gadā pēc Nīstades miera līguma Tartu nokļuva Krievijas sastāvā. Tā ietilpa Vidzemes guberņas (galvspilsēta - Rīga) sastāvā. XIX gadsimtā Tartu universitāte kļuva par ievērojamu vācbaltiešu, igauņu un latviešu kultūras centru.
1869. gadā Tartu notika pirmie Igauņu dziesmu svētki, bet 1870. gada tika atklāts pirmais igauņu profesionālais teātris - Vanemuine. XIX gadsimta beigās sākās plaša pārkrievošanas kampaņa un 1893. gadā Tērbata tika pārdēvēta par Jurjevu, skolās tika ieviesta apmācība krievu valodā.
1920. gada 2. februārī pilsētā tiek noslēgts Tartu miera līgums starp jauno Igaunijas valsti un Padomju Krieviju, kurā tiek atzīta Igaunijas neatkarība.
2.pasaules kara laikā Tartu centrs tiek spēcīgi nopostīts. PSRS laikos Tartu bija ārzemniekiem slēgta pilsēta, jo šeit atradās liela Padomju armijas gaisa spēku bāze.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Tartu vai tās apkārtnē dzimuši:
- Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack) (1851-1930) - teologs
- Jāns Kirsipū (Jaan Kirsipuu) (1969-) - riteņbraucējs
- Lionels Kizerickis (Lionel Kieseritzky) (1806-1853) - šahists
- Karls Ernsts Klauss (Karl Claus) (1796-1864) - ķīmiķis
- Leonīds Kuļiks (Леонид Алексеевич Кулик) (1883-1942) - mineralogs
- Heinrihs Lencs (Heinrich Lenz) (1804-1865) - fiziķis
- Kristina Šmiguna-Vehi (Kristina Šmigun-Vähi) (1977-) - slēpotāja
- Erhards Šmits (Erhard Schmidt) (1876-1959) - matemātiķis
- Aleksandrs Tammerts (Aleksander Tammert) (1973-) - diska metējs
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- Dorpat.ru - Tartu izglītības portāls (krieviski)
- Tartu tīmekļkameras (krieviski)
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Statistics Estonia: Population by Gender, Age and Type of Municipality
- ↑ A.Deglavs "Latviešu attīstības solis no 1848.-1875.g." - R.,1893. - 89.lpp., Tekstā minētā Mētraine ir vēsturiskais Tartu nosaukums latviešu valodā, kas tika lietots līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā. Nosaukums radies pēc pilsētai caurtekošās Emjagi upes latviskotā nosaukuma Mētra.
- ↑ "Latvijas Kareivis" Svētdiena, 4. novembris, 1934 Lapa: 3, Nosaukums "Mētraine" atrodams daudzos LNB periodika.lv iekļautajos informācijas avotos.
 |
Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||
