Ārensburgas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ārensburgas pils plāns 1641. gadā.
Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils mūsdienās.

Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils (igauņu: Kuressaare piiskopilinnus) ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs. Tā atrodas Kuresārē un ir celta no dolomīta blokiem 14. gadsimta otrajā pusē.

Pilī izvietotas Sāmsalas muzeja vēstures un dabas nodaļas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi rakstos Ārensburgas pils pieminēta 1380. gados kā Sāmsalas-Vīkas bīskapa galvenais cietoksnis Samsalā. Kad pēc Livonijas konfederācijas sabrukšanas bīskaps Jānis V fon Minhauzens savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II, Ārensburgas pils uz laiku kļuva par viņa brāļa Magnusa rezidenci, kas tolaik pārvaldīja Sāmsalu un daļu Kurzemes, bet pretendēja kļūt par visas Livonijas karali.

Dānijas (1560-1645) un Zviedrijas (1645-1710) varas laikā pils tika nostiprināta ar smilšu bastioniem. Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gada 15. septembrī pils padevās Krievijas caram Pēterim I un tika pilnīgi izdemolēta. 1721. gadā kļuva par Rīgas guberņas Sāmsalas provinces, vēlāk par Vidzemes guberņas Ārensburgas apriņķa pārvaldnieka rezidences vietu.

Pils zaudēja savu militāro nozīmi un 1836. gadā krievu garnizons pili atstāja.

1904.-1912. gada notika pamatīga pils rekonstrukcija pēc Rīgas arhitektu Vilhelma Neimaņa un Hermaņa Zeiberliha (Seuberlich) plāniem. 1968. gadā pili vēlreiz restaurēja arhitekta Kalvi Aluves vadībā.

Arhitektūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celtnes pamatā ir kvadrāts, kura malu garums ir 43 metri. Celtnes ziemeļu galā ir divi torņi: sargtornis, kas saukts arī par garo Hermani, un aizsargtornis (Sturvolt). Ieeja pilī arī izvietota ziemeļu pusē. Celtnes centrā atrodas kvadrātveida iekšpagalms, ko ietver velvētas ejas, tā saucamais klosteris pirmajā un otrajā stāvā.