Pāriet uz saturu

Česters Arturs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Česters Artūrs)
Česters Elans Arturs
21. ASV prezidents
Amatā
1881. gada 19. septembris — 1885. gada 4. marts
Viceprezidents (i) nebija
Priekštecis Džeimss Gārfīlds
Pēctecis Grovers Klīvlends
20. ASV viceprezidents
Amatā
1881. gada 4. marts — 1881. gada 19. septembris
Prezidents Džeimss Gārfīlds
Priekštecis Viljams Elmons Vīlers
Pēctecis Tomass Hendrikss
Dzimšanas dati 1829. gada 5. oktobrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Feirfīlda, Vērmonta, ASV
Miršanas dati 1886. gada 18. novembrī (57 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, Ņujorka, ASV
Politiskā partija Republikāniskā partija (1854–1886)
Vigu partija (līdz 1854)
Dzīvesbiedrs(-e) Elēna Lūisa Herndona Artura
Profesija advokāts
Paraksts

Česters Elans Arturs (angļu: Chester Alan Arthur; dzimis 1829. gada 5. oktobrī, miris 1886. gada 18. novembrī) bija amerikāņu advokāts un politiķis, divdesmit pirmais ASV prezidents (no 1881. līdz 1885. gadam). Viņš par ASV prezidentu kļuva, jo bija ASV viceprezidents, kad viņa priekštecis Džeimss Gārfīlds tika nogalināts. Sākotnēji Arturs uzsāka savas reputācijas uzlabošanu, kas bija sabojāta viņa politiskās karjeras sākumā. Artura administrācija uzsāka asu cīņu pret ierēdņu korupciju. Lai to paveiktu, viņam izdevās panākt sociālā dienesta reformu. Arturs uzsāka arī flotes modernizāciju. Tomēr kopumā viņš tika uzskatīts par diezgan vāju politiķi.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Česters Elans Arturs dzimis Feirfīldā, Vērmontas štatā, 1829. gada 5. oktobrī baptistu sludinātāja Viljama Artura un viņa sievas Malvinas Arturas (dzimusi Stona) ģimenē. Čestera Artura politiskās karjeras laikā tika baumots, ka viņš dzimis Kanādā, Kvebekā, bet tas netika pierādīts.[1] Česters Arturs mācījās Jūnjonvilidžā (mūsdienās Grīnviča) Ņujorkas štatā, vēlāk Skenektadi. Mācību laikā izrādīja lielāku interesi par ārpusskolas aktivitātēm un politiku nekā par mācībām. 1848. gadā absolvēja skolu un devās uz Ņujorku, kur sāka strādāt par juristu. 1859. gadā apprecēja Elenu Herdonu. Viņiem bija trīs bērni, no kuriem viens nomira trīs gadu vecumā.

Pēc Amerikas pilsoņu kara Česters Arturs kļuva par Republikāniskās partijas vadītāju un ASV senatora Rosko Konklinga līdzgaitnieku, kurš izmantoja politisko aizbildniecību, lai virzītu savu varu un republikāņu partiju Ņujorkā. Arturs ar savām izcilajām organizācijas un administrācijas prasmēm palīdzēja sniegt atbalstu Konklina politikai. Česters Arturs ieņēma amatus un bija lojāls Konklinam. 1878. gadā ASV prezidents Raterfords Heizs mēģināja reformēt aizbildniecības sistēmu un Česters Arturs tika atlaists no amata. 1880. gada ASV prezidenta vēlēšanās Konklins palīdzēja Arturam nonākt republikāņu pieteikumā kā viceprezidentam, par ASV prezidenta kandidātu tika izvēlēts Džeimss Gārfīlds. Arturs tika iekļauts republikāņu sarakstā arī tāpēc, ka bija svarīgi iegūt balsis no Ņujorkas štata. Sešus mēnešus pēc Gārfīlda inaugurācijas prezidents tika nogalināts, un Arturs kā viceprezidents kļuva par ASV 21. prezidentu.

Prezidenta amatā Česters Arturs vairākas reizes parādīja sevi kā veiklu politikas darboni. Lai gan Republikāniskā partija parasti aizstāvēja lielos uzņēmumus, Arturs pastāvēja par nodokļu likmju pazemināšanu, lai palīdzētu atbrīvot parādos nonākušos zemniekus un vidusšķiras patērētājus. 1882. gadā viņš aizrāvās ar cūkgaļas mucu projektu, kas pazīstams kā Riveras un Harbora likums, uzskatot, ka federālajiem pārpalikumiem vajadzētu būt nodokļu atvieglojumiem, nevis valdības izdevumiem. 1883. gadā viņš kļuva par sociālā dienesta reformas aizstāvi, parakstot Pendltona likumu, ar kuru izveidoja divdaļīgu sociālā dienesta komisiju. Lai gan Česters Arturs savā agrākajā politiskajā karjerā bija lojāls savai politiskajai partijai un tās aizstāvis, kā prezidents pierādīja, ka, ieviešot politiskas reformas, viņš ir pārāks par partijas politiku.

Arturs vairāk laika veltīja savai sabiedriskajai dzīvei un politiskajai karjerai, nekā ģimenei. Viņa sieva Elena nomira 1880. gadā, un, 1881. gadā kļūstot par ASV prezidentu, Arturs bija atraitnis. ASV pirmās lēdijas funkcijas pildīja Čestera māsa Mērija Artura. Prezidenta amatā Arturs kļuva par dendiju. Nebija apmierināts ar Baltā nama stāvokli, tāpēc nolīga Luisu Komfortu Tifaniju un viņa palīgus, lai veiktu tā rekonstrukciju. Bija arī ierosinājums celt jaunu ASV prezidenta dzīvesvietu uz dienvidiem no Baltā nama, bet tas neguva atbalstu.

Česters Arturs turēja noslēpumā, ka jau vairākus gadus slimo ar Braita slimību, nāvējošu nieru kaiti. 1884. gada ASV prezidenta vēlēšanās neieguva savas partijas atbalstu uz pārvēlēšanu otrajam prezidentūras termiņam. 1885. gadā atgriezās savā tieslietu praksē Ņujorkā. Viņa veselība pasliktinājās, tāpēc lika sadedzināt visus savus papīrus, gan personiskos, gan profesionālos. Česters Arturs nomira 1886. gada 18. novembrī, 57 gadu vecumā.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Chester A. Arthur - Lawyer, U.S. vice President» (angļu). Famous Biographies and TV shows (biography.com). Skatīts: 2019. gada 3. jūlijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Džordžs Vašingtons (1789–1797)
  2. Džons Adamss (1797–1801)
  3. Tomass Džefersons (1801–1809)
  4. Džeimss Medisons (1809–1817)
  5. Džeimss Monro (1817–1825)
  6. Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829)
  7. Endrū Džeksons (1829–1837)
  8. Martins Van Burens (1837–1841)
  9. Viljams Herisons (1841)
  10. Džons Tailers (1841–1845)
  11. Džeimss Polks (1845–1849)
  12. Zekerijs Teilors (1849–1850)
  13. Milards Filmors (1850–1853)
  14. Frenklins Pīrss (1853–1857)
  15. Džeimss Bjūkenens (1857–1861)
  16. Abrahams Linkolns (1861–1865)
  17. Endrū Džonsons (1865–1869)
  18. Uliss Grānts (1869–1877)
  19. Raterfords Heizs (1877–1881)
  20. Džeimss Gārfīlds (1881)
  21. Česters Arturs (1881–1885)
  22. Grovers Klīvlends (1885–1889)
  23. Bendžamins Herisons (1889–1893)
  24. Grovers Klīvlends (1893–1897)
  25. Viljams Makinlijs (1897–1901)
  26. Teodors Rūzvelts (1901–1909)
  27. Viljams Tāfts (1909–1913)
  28. Vudro Vilsons (1913–1921)
  29. Vorens Hārdings (1921–1923)
  30. Kelvins Kūlidžs (1923–1929)
  31. Herberts Hūvers (1929–1933)
  32. Franklins Rūzvelts (1933–1945)
  33. Harijs Trumens (1945–1953)
  34. Dvaits Eizenhauers (1953–1961)
  35. Džons Kenedijs (1961–1963)
  36. Lindons Džonsons (1963–1969)
  37. Ričards Niksons (1969–1974)
  38. Džeralds Fords (1974–1977)
  39. Džimijs Kārters (1977–1981)
  40. Ronalds Reigans (1981–1989)
  41. Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993)
  42. Bills Klintons (1993–2001)
  43. Džordžs Volkers Bušs (2001–2009)
  44. Baraks Obama (2009–2017)
  45. Donalds Tramps (2017–2021)
  46. Džo Baidens (2021–pašlaik)
ASV prezidenta zīmogs
Džons Adamss • Tomass Džefersons • Ārons Bers • Džordžs Klintons • Denjels D. Tompkinss • Džons Kelhūns • Martins Van Burens • Ričards Džonsons • Džons Tailers • Džordžs M. Dalass • Milards Filmors • Viljams R. Kings • Džons K. Brekinridžs • Hanibals Hemlins • Endrū Džonsons • Šailers Kolfakss • Henrijs Vilsons • Viljams E. Vīlers • Česters Arturs • Tomass Hendrikss • Levi Mortons • Edlejs Stīvensons • Gerets Hobārts • Teodors Rūzvelts • Čārlzs Fērbenkss • Džeimss Šērmens • Tomass Māršals • Kelvins Kūlidžs • Čārlzs Doss • Čārlzs Kērtiss • Džons Gārners • Henrijs Voless • Harijs Trumens • Albens Bārklijs • Ričards Niksons • Lindons Džonsons • Hjūberts Hamfrijs • Spiro Agņū • Džeralds Fords • Nelsons Rokfellers • Volters Mondeils • Džordžs H. V. Bušs • Dens Kveils • Els Gors • Diks Čeinijs • Džo Baidens • Maiks Penss • Kamala Harisa
ASV prezidenta ģērbonis
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Česters_Arturs&oldid=4019268"