Vudro Vilsons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ASV prezidentu. Par citām jēdziena Vilsons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vudro Vilsons
Thomas Woodrow Wilson, Harris & Ewing bw photo portrait, 1919.jpg
28. ASV prezidents
Amatā
1913. gada 4. marts — 1921. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Tomass Māršals
Priekštecis Viljams Tāfts
Pēctecis Vorens Hārdings

Dzimšanas dati 1856. gada 28. decembris
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Stauntona, Virdžīnija, ASV
Miršanas dati 1924. gada 3. februāris
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vašingtona, ASV
Politiskā partija Demokrāti
Dzīvesbiedrs(-e) Elena Aksone Vilsone (1885–1914, mirusi)
Edīte Galta Vilsone (1915–1924)
Profesija Jurists
Reliģija Prezbiterānis
Paraksts Woodrow wilson signature.svg

Tomass Vudro Vilsons (angļu: Thomas Woodrow Wilson; dzimis 1856. gada 28. decembrī, miris 1924. gada 3. februārī) bija ASV 28. prezidents, 1919. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.[1] Viens no Nāciju līgas izveidošanas ierosinātājiem. Demokrātu partijas biedrs. ASV prezidents Pirmā pasaules kara laikā.

Bijis Prinstonas universitātes prezidents. 1910. gadā kļuva par Ņūdžersijas štata gubenatoru. Tā kā Teodors Rūzvelts un Viljams Tāfts sašķēla Republikāņu vēlētāju balsis, Vilsons 1912. gadā tika ievēlēts par prezidentu no Demokrātu partijas. 1916. gadā pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu, kas gandrīz pilnībā koncentrējās uz Pirmo pasaules karu.

Iekšpolitikā Vudro Vilsons uzlabojis valsts ekonomisko stāvokli. Vilsons sākotnēji centās panākt miera noslēgšanu Eiropā, bet pēc tam, kad Vācija sāka neierobežotu zemūdeņu karu pret amerikāņu kuģiem, Vilsons panāca, ka ASV Kongress pasludina karu. Vilsons maz iesaistījās kara militārajā vadībā, vairāk koncentrējoties uz diplomātiju un finansēm. 1917. gadā tika īstenots pirmais militārais iesaukums, ieviesti jauni nodokļi un valsts obligācijas.

1919. gadā kā pirmais ASV prezidents apmeklēja Eiropu un sešus mēnešus pavadīja Parīzē, lai piedalītos Versaļas miera līguma izstrādē un ratifikācijā, kā arī veicinātu jaunās Nāciju līgas izveidošanu. ASV iekšpolitisko konfliktu dēļ Kongress neparakstīja Versaļas līgumu un ASV nekad neiestājās Nāciju līgā. Vēsturnieki uzskata, ka Vilsona nespēja panākt ASV iestāšanos Nāciju līgā ir viena no lielākajām kļūdām ASV vēsturē.

Vudro Vilsons ilgi atbalstīja Krievijas impērijas vienotību, neatzīdams jaunizveidotās valstis, tai skaitā arī Latviju. Tikai pēc jauna prezidenta - Vorena Hārdinga ievēlēšanas ASV mainīja savu politiku un 1922. gada 28. jūlijā atzina Latvijas valsti.

Ieviesis svarīgas izmaiņas ASV iekšpolitikā, koncentrējot uzmanību uz finansēm, Vudro Vilsons centies ASV ieviesa sauso likumu.

Četrpadsmit punkti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzstājoties Kongresā 1918. gada 8. janvārī, Vilsons publiskoja t.s. Četrpadsmit punktus, kas vēlāk kļuva par pamatu Versaļas miera līgumam.

  1. Slepenu līgumu aizliegšana.
  2. Brīva kuģošana pa jūrām.
  3. Brīva tirdzniecība.
  4. Atbruņošanās.
  5. Koloniālo prasību pārskatīšana (dekolonizācija un pašnoteikšanās).
  6. Neatkarīgas attīstības garantijas Krievijai un svešu valstu karaspēka izvešana no okupētās Krievijas teritorijas.
  7. Beļģijas pirmskara stāvokļa atjaunošana.
  8. Vācijai jāatdod Elzasa un Lotringa atpakaļ Francijai.
  9. Itālijas robežas jānosaka pēc tautību principa.
  10. Autonoma Austroungārijas nāciju attīstība, sabrūkot Austroungārijas impērijai.
  11. Rumānijai, Serbijai, Melnkalnei un citām Balkānu valstīm jānodrošina integritāte, teritoriju deokupācija un Serbijai jādod tieša pieeja Adrijas jūrai.
  12. Turku suverenitāte, sabrūkot Osmaņu impērijai, autonoma attīstība citām bijušās impērijas tautībām.
  13. Neatkarīgas Polijas izveidošana ar pieeju jūrai.
  14. Vispārēja nāciju asociācija - starptautiska asociācija ar mērķi nodrošināt mieru.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Peace Prize 1919. Nobel Foundation.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (1917)
Nobela Miera prēmija
1919
Pēctecis:
Leons Buržuā (1920)