Abrahams Linkolns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Abrahams Linkolns
Abrahams Linkolns

16. ASV prezidents
Amatā
1861. gada 4. marts — 1865. gada 15. aprīlis
Viceprezidents (i)   Hanibāls Hemlins (1861-1865), Endrū Džonsons (1865)
Priekštecis Džeimss Bjūkenens
Pēctecis Endrū Džonsons

Dzimšanas dati 1809. gada 12. februārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Hadženvila, Kentuki, ASV
Miršanas dati 1865. gada 15. aprīlī (56 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vašingtona, ASV
Politiskā partija republikāņi
Dzīvesbiedrs (e) Mērija Toda Linkolna
Profesija jurists
Paraksts Abraham Lincoln signature.JPG

Abrahams Linkolns (angļu: Abraham Lincoln, dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1865. gada 15. aprīlī, saukts arī par „Godīgo Eibu”) bija ASV sešpadsmitais prezidents no 1861. gada 4. marta līdz atentātam pret viņu. Kā atklāts pretinieks verdzības izplatībai Savienotajās Valstīs,[1][2] 1860. gadā Linkolns kļuva par republikāņu partijas izvirzīto ASV prezidenta kandidātu. Par prezidentu viņš kļuva gadu vēlāk un savas prezidentūras laikā Linkolns palīdzēja pasargāt Savienotās Valstis no ASV Konfederācijas štatu atšķelšanās ASV pilsoņu kara laikā. Viņš veica pasākumus, kuru rezultātā tika likvidēta verdzība ASV, izdodot 1863. gadā emancipācijas proklamāciju un 1865. gadā ieviešot ASV konstitūcijas Trīspadsmito labojumu.

Piecas dienas pēc faktiskajām ASV pilsoņu kara beigām Linkolns tika nogalināts atentātā. Linkolns tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem ASV prezidentiem. Viņa pazīstamākā Getisbergas runu 1863. gadā uzskata par vispārējo demokrātisko ideālu manisfestāciju.

ASV pilsoņu kara laikā (1861-1865) Abrahams Linkolns bija iecerējis nopirkt visus vergus no tā saucamajiem robežštatiem. Priekšlikumu viņš izsaka vienā no 72 vēstulēm, ko atklātībā nodevusi Ročesteras unversitāte. Prezidents sūtīja vēstuli kādam senatoram 1862. gada martā, kad baiļojās, ka Delavēra, Kentuki, Misūri un Mērilenda, kas robežojās ar dumpīgajiem dienvidu štatiem, pievienosies ienaidniekiem. Četros štatos bija gandrīz pusmiljons jeb 432 622 vergi, par kuriem Linkolns piedāvāja ap 173 miljonus dolāru apmaiņā pret verdzības atcelšanu divdesmit gadu laikā. Ideja nekad nekļuva par realitāti. Verdzību ASV atcēla 1865.gadā.

Atentāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1865. gada 15. aprīlī eleganti ģērbies vīrietis ātriem soļiem iegāja Vašingtonas Forda teātra vestibilā. Tas bija pilnīgi tukšs, jo uz skatuves jau bija sākusies vakara izrāde. Vīrietis devās uz ložu, kur atradās ASV prezidents Abrahams Linkolns. Labi ģērbtais vīrietis bija viens no Vašingtonas vispazīstamākajiem aktieriem 26 gadus vecais Džons Vilkss Būts. Iezadzies prezidenta ložā viņš no tuva attāluma ar pistoli iešāva Linkolnam galvā. Viens no Linkolna pavadoņiem - majors Retbuns centās aizturēt Būtu, tomēr tas viņu ievainoja ar dunča dūrienu. Būts izleca no ložas uz skatuvi un iesaucas "Sic semper tyrannis!" - "Tā notiek ar tirāniem!", kurus esot teicis Bruts pēc Cēzara nogalināšanas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Abrahams Linkolns
  1. Doris Kearns Goodwin, Team of Rivals: The Political Genius of Abraham Lincoln (2005) p. 91.
  2. Holzer pg. 232.