Šverīne
| Šverīne | |||
|---|---|---|---|
|
|||
| Valsts |  Vācija |
||
| Vēsturiskais reģions | Mēklenburga-Priekšpomerānija | ||
| Citi nosaukumi | Ziemeļu Florence | ||
| Platība | 130,46 km² km² | ||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā (2006) | 96 280 | ||
| Laika zona | UTC+1, vasarā UTC+2 | ||
| Tālsarunu kods | 0385 | ||
| Pasta indekss | 19053, 19055, 19057, 19059, 19061, 19063 | ||
| Mājaslapa | http://www.schwerin.de/ | ||
Šverīne (vācu: Schwerin, latīņu: Suerinum, Squirsina, Zuarina) ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburga-Priekšpomerānija administratīvais centrs. Atrodas starp ezeru sistēmu, no kuriem galvenais ir Šverīnes ezers.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Kā liecina Merzerburgas pilsētas hronika (Thietmars von Merseburg), Šverīne radās, 1018. gadā nopostītā slāvu nocietinājuma Zverīna (Zuarin, Zwěrin) tuvumā, 1160. gadā pēc Henrija Lauvas norādījumiem, kļūstot par pirmo pilsētu iekarotajā slāvu teritorijā. No 1167. līdz 1648. gadam, šajā pilsētā uzturējās bīskapi un Šverīne bija visa reģiona garīgais centrs. 1358. gadā Meklenburgas hercogs Alberts Otrais pilsētu ieguva mantojumā un ievācās pilī, kas, izņemot divus periodus, kalpoja par Meklenburgas grāfu mājvietu pat līdz 1918. gadam. 1628. - 1631. hercogiem bija jāpamet pils, kā soda mērs par viņu labajām attiecībām ar Dāniju un 1756. - 1837. viņu rezidence atradās Ludvigslustā (Ludwigslust).
16. gadsimtā pilsēta bija pazīstama kā "Ziemeļu Florence".
[izmainīt šo sadaļu] Šverīnes pils
Uzcelta uz salas, vecākas ēkas vietā. Ēka ir izveidota nevienmērīga piecstūra formā, ko veido pieci pils spārni un ir visatpazīstamākā pilsētas ēka. Mūsdienu izskatu pils ieguva 1845. - 1857. gados. Pirms tā hercogs Frīdrihs Francis Otrais aizsūtīja savu galma arhitektu Georgu Ādolfu Demleru, kas jau bija pazīstams ar saviem darbiem pilsētā, kurus viņš jau veidoja kopš 1825. gada, un celtnieku Germani Villebrandu komandējumā uz Angliju un Franciju. Viņi devās prom 1844. gadā, un guva spēcīgu iespaidu no Šamboras pils, Luārā, kura līdzinās Šverinas pilij. Pēc Gotfrīda Zemperaierosinājuma, pilij tika uzcelts galvenais, 70 metrus augstais, tornis. 1851. gadā Demleram politisku motīvu dēļ nācās atkāpties no amata, kurus turpināja Frīdrihs Augusts Štulers. Viņš apaudzētajā dārza puses fasādē izveidoja dziļu nišu, kurā ievietoja slāvu kņaza Niklota uz zirga statuju, kurš tika nogalināts kaujā. Statujas autors ir Kristiāns Genšovs.
Mūsdienās dažas pils telpas ir aizņēmis Landtāgs. Pārējās telpās ir izvietotas muzeja ekspozīcijas.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- Pilsētas oficiālā mājaslapa (vāciski)
- Tramvajs Šverīnē
