Šverīne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šverīne
Šverīnes pils, tagad federālās zemes landtāga ēka
Šverīnes pils, tagad federālās zemes landtāga ēka
Flag of Šverīne
Karogs
Šverīne
Ģerbonis
Šverīne
Red pog.png
Šverīne
Koordinātas: 53°37′33″N 11°24′59″E / 53.62583°N 11.41639°E / 53.62583; 11.41639Koordinātas: 53°37′33″N 11°24′59″E / 53.62583°N 11.41639°E / 53.62583; 11.41639{{#coordinates:53|37|33|N|11|24|59|E|type:city
primary name= }}
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības
Platība
 - Kopējā 130,46 km²
Augstums vjl 43 m
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 95 220
 - blīvums 729,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.schwerin.de/

Šverīne (vācu: Schwerin, latīņu: Suerinum, Squirsina, Zuarina) ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs. Atrodas starp vairākiem ezeriem, no kuriem ievērojamākais ir Šverīnes ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Schwerin Castle Aerial View Island Luftbild Schweriner Schloss Insel See.jpg

Kā liecina Merzeburgas Tītmāra hronika, Šverīne radās 1160. gadā pēc Heinriha Lauvas rīkojuma, 1018. gadā nopostītā slāvu nocietinājuma Zverīnas (Zuarin, Zwěrin) tuvumā. Tā kļuva par pirmo lielo pilsētu iekarotajā slāvu teritorijā. No 1167. līdz 1648. gadam pilsētā bija bīskapa rezidence un reģiona garīgais centrs. 1358. gadā Mēklenburgas hercogs Albrehts II pilsētu ieguva mantojumā un ievācās pilī, kas, izņemot divus periodus, kalpoja par Mēklenburgas grāfu mājvietu pat līdz 1918. gadam. No 1628. līdz 1631. gadam hercogiem bija jāpamet pils kā soda mērs par viņu labajām attiecībām ar Dāniju un no 1756. līdz 1837. gadam hercogu rezidence atradās Ludvigslustē. 16. gadsimtā pilsēta bija pazīstama kā "Ziemeļu Florence". 1912. gadā pie Šverīnes tika nodibināta aviokompānija Fokker. Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc kara tā tika iekļauta VDR.

Obodrītu kņazs Niklots

Šverīnes pils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzcelta uz salas, senākas būves vietā. Pils izveidota neregulāra piecstūra formā, to veido pieci spārni un tā ir visatpazīstamākā celtne Šverīnē. Mūsdienu izskatu pils ieguva pārbūvē laikposmā no 1845. līdz 1857. gadam. Pirms pārbūves hercogs Frīdrihs Francis II aizsūtīja savu galma arhitektu Georgu Ādolfu Demleru, kurš jau kopš 1825. gada bija pazīstams ar saviem darbiem pilsētā, un būvmeistaru Hermani Villebrandu komandējumā uz Angliju un Franciju. Ceļojumā viņi spēcīgi iespaidojās no Šamboras pils, pie Luāras, kuras ietekme redzama Šverīnes pils arhitektūrā. Pēc Gotfrīda Zempera ierosinājuma, pilij tika uzcelts galvenais, 70 metrus augstais, tornis. 1851. gadā Demleram politisku motīvu dēļ nācās atkāpties no amata, bet viņa darbu turpināja Frīdrihs Augusts Štīlers.

Štīlers dārza puses fasādē izveidoja nišu, kurā ievietoja Kristiāna Genšova veidoto obodrītu kņaza Niklota skulptūru. Pilij ir "savs" spoks t.s. Petermännchen. Mūsdienās daļā pils telpu ir federālās zemes landtāgs. Pārējās telpās - muzejs. Ap pili iekopts parks.

Citas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šverīnes vecpilsētā atrodas 1172. gadā celtais Šverīnes doms. Starp citām nozīmīgām celtnēm minams arī mākslas muzejs (Staatliches Museum Schwerin) un teātris (Mecklenburgisches Staatstheater Schwerin).

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šverīnē dzimuši hercogs Ādolfs Frīdrihs cu Mēklenburgs (Adolf Friedrich zu Mecklenburg, 1873-1969), Dānijas karaliene Aleksandrīne (Dronning Alexandrine, 1879-1952), Vācijas kroņprincese Cecīlija cu Mēklenburga (Cecilie zu Mecklenburg, 1886-1954), biologs Valters Flemmings (Walther Flemming, 1843-1905), Mēklenburgas lielhercogs Frīdrihs Francis I (Friedrich Franz I., 1756-1837), nacistu politiķis Vilhelms Gustlofs (Wilhelm Gustloff, 1895-1936), hercogs Henrihs cu Mēklenburgs (Heinrich zu Mecklenburg, 1876-1934), hercogs Johans Albrehts (Johann Albrecht zu Mecklenburg, 1857-1920), fiziķis Augusts Kunts (August Kundt, 1839-1894), hercogiene Luīze Šarlote (Luise Charlotte, 1779-1801), fiziķis Frīdrihs Pāšens (Friedrich Paschen, 1865-1947), peldētāja Andrea Pollaka (Andrea Pollack, 1961), mūziķis Olivers Rīdels (Oliver Riedel, 1971), hercogiene Sofija Frederika (Sophie Friederike, 1758-1794), kārtslēcēja Martīna Štruca (Martina Strutz, 1981).

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]