1581. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Latvijā: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Laikapstākļi: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Sportā: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Kino: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
Šajā lapā ir apkopoti 1581. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā, kurai pievienojās arī Rīgas brīvpilsēta.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes bīskaps (1560—1583) bija princis Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, viņa ieceltais Livonijas vietvaldis (1578–1586) bija Georgs Radvils.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. janvārī parakstīja Drohičinas līgumu, ar to Rīgas brīvpilsēta atteicās no suverenitātes.
- 12. martā karalis Stefans Batorijs ieradās Rīgas pilī.
- 7. aprīlī Stefans Batorijs pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |