2024. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026. 2027. |
Notikumi pasaulē: | 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026. 2027. |
Šeit apkopoti 2024. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1. janvārī Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO) palaida orbitālo observatoriju XPoSat, kas pēta rentgenstaru polarizāciju.
Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — ar nesējraķeti PSLV-DL palaista rentgenstaru observatorija XPoSat.
- 3. janvāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists 21 sakaru pavadonis Starlink;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Ovzon 3.
- 5. janvāris — ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti 4 meteoroloģijas pavadoņi Tianmu-1.
- 6. janvāris — Saules izpētes aparāts Aditya-L1 iegāja halo orbītā ap Zemes un Saules Lagranža punktu L1.
- 7. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 8. janvāris — nesējraķetes Vulcan Centaur pirmajā startā palaists Mēness nolaižamais aparāts Peregrine Mission One ar mobiļiem Iris un 5 Colmena.
- 9. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaista rentgenstaru observatorija Einstein Probe.
- 11. janvāris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists pavadonis Tianxing-1B;
- nesējraķetes Yinli 1 (Gravity-1) pirmajā startā palaisti 3 meteoroloģijas pavadoņi Yunyao 1.
- 12. janvāris:
- ar nesējraķeti H-IIA palaists militārais pavadonis IGS Optical 8;
- kravas kuģis Tianzhou 6 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong.
- 14. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink.
- 15. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 17. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 7 palaists kravas kuģis Tianzhou 7; tas saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
- 18. janvāris:
- Mēness nolaižamais aparāts Peregrine tika novadīts no Zemes orbītas un sadega atmosfērā;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis Ax-3, apkalpe: Maikls Lopess-Alegrija, Valters Villadei, Alpers Gezeravdži, Markuss Vants.
- 19. janvāris:
- kravas kuģis Tianzhou 6 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- Mēness nolaižamais aparāts SLIM nosēdās uz Mēness virsmas, tas apgāzās, bet tomēr izdevās nodibināt sakarus ar to.
- 20. janvāris:
- 23. janvāris — ar nesējraķeti Lijian 1 (Kinetica 1) palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Taijing-1-03, Taijing-2-02, Taijing-2-04, Taijing-3-02, Taijing-4-03.
- 24. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink.
- 28. janvāris — ar nesējraķeti Simorgh palaisti pavadoņi Hatef-1, Keyhan-2, Mahda.
- 29. janvāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink.
- 30. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis Cygnus NG-20 un pavadoņi SeaLion (VSCP-1A), Ut ProSat-1 (VSCP-1B).
- 31. janvāris — ar nesējraķeti Electron palaisti 4 pavadoņi Skylark (Lemur-2).
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-20 tika saslēgts ar SKS.
- 2. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti 11 sakaru un navigācijas pavadoņi GeeSAT-2.
- 3. februāris — ar nesējraķeti Jielong 3 palaisti pavadoņi Zhixing-2A (SmartSat-2A), DRO-L, Dongfanghuiyan-GFO1, 2 × Weihai-1, 3 × Xingshidai, NEXSAT-1.
- 7. februāris — kosmosa kuģis Ax-3 atvienojās no SKS.
- 8. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Zemes tālizpētes pavadonis PACE.
- 9. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1v palaists militārais pavadonis Kosmos-2575;
- kosmosa kuģis Ax-3 nolaidās uz Zemes okeānā; apkalpe: Maikls Lopess-Alegrija, Valters Villadei, Alpers Gezeravdži, Markuss Vants.
- 10. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink.
- 13. februāris — kravas kuģis Progress MS-24 atvienojās no SKS; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 14. februāris — USSF-124: ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 2 militārie pavadoņi HBTSS un 4 militārie pavadoņi Tracking Layer Tranche 0.
- 15. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-26;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Mēness nolaižamais aparāts IM-1;
- ar nesējraķetei Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink.
- 17. februāris:
- ar nesējraķeti H3-22S palaists masas makets VEP-4, pavadoņi CE-SAT-IE un TIRSAT;
- kravas kuģis Progress MS-26 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti GSLV Mk II palaists meteoroloģiskais pavadonis INSAT-3DS.
- 18. februāris — ar nesējraķeti Electron palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ADRAS-J.
- 20. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Merah Putih 2 (Telkomsat HTS 113BT).
- 21. februāris — nolaižamais aparāts IM-1 iegāja Mēness orbītā.
- 22. februāris — nolaižamais aparāts IM-1 nosēdās uz Mēness virsmas.
- 23. februāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 5 palaists militārais pavadonis TJS-11.
- 25. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 24 sakaru pavadoņi Starlink.
- 28. februāris — no kosmiskā vilcēja Spacevan-001 orbītā brīvā lidojumā palaists pavadonis EXO-0.
- 29. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-M № 2-4 un pavadoņi Marafon-D GVM, Pars 1, Zorkij-2M № 2, 16 × SITRO-AIS;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Weixing Hulianwang Gaogui 01 ;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. — 2. marts — Tiangong 6. ekspedīcija: Tans Hunbo un Dzjans Sjiņliņs veica iziešanu kosmosā.
- 4. marts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis SpaceX Crew-8, apkalpe: Metjū Dominiks, Maikls Berets, Dženeta Epsa, Aleksandrs Grebjonkins;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmiskais velkonis Optimus-1 un pavadoņi Aries, Fifi, ForgeStar-1A, 3 × GHOSt, Gluon, 2 × Jackal, Labsat IoT, LizzieSat-1, Loulou, Riri, Rose, 2 × Lynk Tower, MBZ-SAT, MethaneSAT, MuSat-2, ÑuSat, Pyxis, Quark, RAY, 6 × Stingray, YAM-6, Xcraft 1, AEROS, 2 × BRO, ContecSat-1, EWS-RROCI 2, HORACIO, IOD-6 Hammer, IRIS-F1, 2 × Lemur-2, M3, OrbAstro-TR2, 2 × OWLSAT, 2 × Pony Express, 4 × PY4, RebelSat, RROCI-2, Scout-1, SONATE-2, 2 × SUPERNOVA, 2 × Tiger, Veery-0E.
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti sakaru pavadoņi Starlink.
- 5. marts — kosmosa kuģis SpaceX Crew-8 saslēdzās ar SKS.
- 10. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 11. marts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink;
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-7 atvienojās no SKS.
- 12. marts:
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-7 nolaidās uz Zemes okeānā;
- ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis StriX-3.
- 13. marts:
- pirmajā startā avarēja nesējraķete Kairos, zaudēts tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Rapid Launch Small Satellite;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C / YZ-1S palaisti tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi DRO-A un DRO-A, bet augšejās pakāpes kļūmes dēļ ievadīti neplānotā orbītā.
- 14. marts — suborbitālā izmēģinājumu lidojumā palaists supersmagais nesējs Starship, rezultāts daļēji veiksmīgs.
- 16. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 19. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 20 sakaru pavadoņi Starlink un militārie sakaru pavadoņi USA-350, USA-351.
- 20. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 8 palaists Mēness sakaru pavadonis Queqiao-2 un eksperimentāli Mēness navigācijas pavadoņi Tiandu-1, Tiandu-2.
- 21. marts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D / YZ-3 palaists meteoroloģijas pavadonis Yunhai-2 02;
- ar nesējraķeti Electron misijā NROL-123 palaists militārais pavadonis USA-352 (RASR-5) un pavadoņi 2 × Aerocube, Mola;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-30, tā kravā arī nanopavadoņi Big Red Sat-1, BurstCube, HyTi, SNoOPI, Kilick 1, QMsat, VIOLET.
- 23. marts:
- kravas kuģis SpaceX CRS-30 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-25 (apkalpe: Oļegs Novickis, Marina Vasiļevska, Treisija Koldvela Daisone).
- 24. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 25. marts:
- kosmosa kuģis Sojuz MS-25 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 26. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 6A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yunhai-3 02.
- 30. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis EUTELSAT 36D.
- 31. marts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists Zemes tālizpētes pavadonis Resurs-P № 4.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. aprīlis:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 22 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists militārais pavadonis Yaogan 42-01.
- 5. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 6. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz MS-24 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes (apkalpe: Oļegs Novickis, Marina Vasiļevska, Lorela O'Hara).
- 7. aprīlis:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists 21 sakaru pavadonis Starlink;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti pavadoņi Acadia-4 (Capella-14), 6 × Hawk, QPS-SAR 7 (TSUKUYOMI-II), TSAT 1A, 425 Project Flight 2, Centauri-6.
- 9. aprīlis — ar nesējraķeti Delta IV Heavy (Delta saimes beidzamais starts) palaists militārais pavadonis USA-353 (Orion 12, Mentor 10).
- 10. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 11. aprīlis:
- ar nesējraķeti Angara-A5 / Orion palaists pavadoņa makets GMM-KA un nanopavadonis Gagarinec;
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi CURTIS, Kashiwa, MicroOrbiter-1;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists militārais meteoroloģijas pavadonis WSF-M 1.
- 13. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 15. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Siwei Gaojing 3-01 (SuperView Neo 3-01).
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 18. aprīlis:
- 20. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yaogan 42-02.
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis NeonSat-1 un saules buras pavadonis ACS3.
- 25. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 2F/G palaists kosmosa kuģis Shenzhou 18 (apkalpe: Je Guanfu, Li Kons, Li Guansu), tas saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 28. janvāris — Aleksandrs Skvorcovs (Александр Александрович Скворцов), PSRS lidotājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1942. gadā)
- 27. februāris — Ričards Truli (Richard Truly), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
- 18. marts — Tomass Stefords (Thomas Stafford), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
- 9. aprīlis — Vladimirs Aksjonovs (Владимир Викторович Аксёнов), PSRS kosmonauts, inženieris (dzimis 1935. gadā)
- 19. aprīlis — Muhameds Fāriss (محمد أحمد فارس), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
|