23. februāris
Vikipēdijas raksts
23. februāris — gada 54. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 311 (312 garajā gadā) dienas.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- 1903. — Kuba iznomāja ASV Guantanamo kara bāzi.
- 1917. (v.s., pēc j.s. 8. martā) — Februāra revolūcija Krievijā: sākas pretkara mītiņi Sanktpēterburgā.
- 1918. — Sarkanās armijas pirmā uzvara pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas. Kopš 1923. gada šī diena tika noteikta kā Sarkanās armijas diena.
- 1919. — Itālijā nodibināta fašistu partija.
- 1927. — ASV federālā radio komisija uzsāka radio frekvenču lietošanas regulāciju.
- 1944. — sākās čečenu un ingušu masveida izsūtīšana uz PSRS Centrālāziju.
- 1945.:
- Otrais pasaules karš: grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivo Jimas kaujā sasniedza Surabači kalna virsotni, kur viņus nofotografēja, paceļot ASV karogu. Vēlāk foto ieguva Pulicera prēmiju;
- Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvoja Filipīnu galvaspilsētu Manilu;
- Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija Poznaņā, pilsētu atbrīvoja Sarkanā Armija un poļu spēki.
- 1947. — dibināta Starptautiskā standartu organizācija (ISO).
- 1966. — Sīrijā armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu.
- 1981. — Spānijā, Madridē notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums.
- 1991. — Līča karš: ASV un sabiedroto sauszemes spēki šķērsoja Sauda Arābijas robežu un iegāja Irākā, sākās kara sauszemes fāze.
- 1999. — orbitālajā stacijā Mir notika liels ugunsgrēks.
- 1999. — sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu Austrijā.
- 2006. — sagrūstot jumtam Maskavas tirgū, gāja bojā 56 cilvēki.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 1443. — Māķāšs Huņadi (Hunyadi Mátyás), Ungārijas karalis (miris 1490.)
- 1685. — Georgs Frīdrihs Hendelis (Georg Friedrich Händel), vācu komponists (miris 1759.)
- 1808. — Juris Bārs, latviešu valodnieks, ārsts (miris 1879.)
- 1873. — Jorģis Zemitāns, latviešu pulkvedis (miris 1928.)
- 1878. — Kazimirs Maļevičs (Казимир Северинович Малевич), krievu gleznotājs (miris 1935.)
- 1899. — Ērihs Kestners (Erich Kästner), vācu rakstnieks (miris 1974.)
- 1947. — Valērijs Pustovoitenko (Валерій Павлович Пустовойтенко), Ukrainas politiķis
- 1953. — Satoru Nakadžima (中嶋 悟, Satoru Nakajima), Japānas autobraucējs
- 1954. — Viktors Juščenko (Віктор Андрійович Ющенко), Ukrainas politiķis
- 1959. — Kleitons Andersons (Clayton Conrad Anderson), ASV kosmonauts
- 1960. — Naruhito (皇太子徳仁親王), Japānas kroņprincis
- 1970. — Valērijs Ivanovs (Валерий Иванов), Latvijas futbolists
- 1977. — Kristina Šmiguna-Vehi (Kristina Šmigun-Vähi), igauņu distanču slēpotāja
- 1986. — Marija Stepanova (Мария Александровна Степанова), krievu basketboliste
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 1848. — Džons Kvinsijs Adamss (John Quincy Adams)), ASV 6. prezidents (dzimis 1767.)
- 1855. — Karls Frīdrihs Gauss (Carl Friedrich Gauß), vācu matemātiķis (dzimis 1777.)
- 1930. — Horsts Vesels (Horst Wessel), vacu nacistu ideologs, komponists (dzimis 1907.)
- 1934. — Edvards Elgars (Edward Elgar), angļu komponists (dzimis 1857.)
- 1944. — Leo Bekelands (Leo Hendrik Baekeland), beļģu izcelsmes ASV ķīmiķis un izgudrotājs (dzimis 1863.)
- 2000. — Stenlijs Metjūzs (Stanley Matthews), angļu futbolists (dzimis 1915.)
Svētku un piemiņas dienas [izmainīt šo sadaļu]
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||