2011. gads kosmonautikā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Notikumi kosmonautikā: 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014.
Notikumi pasaulē: 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014.

Šeit apkopoti 2011. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Kosmiskie nesēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sojuz starta laukums Gviānas kosmiskajā centrā

Pirmo lidojumu 20. janvārī veica Ukrainas modificēta nesējraķete Zenit-2SB (Zenit-2F) ar augšējo pakāpi Fregat-SB. Fregat ir apgādāts ar papildu degvielas tvertnēm, kuras pēc iztukšošanas iespējams nomest.

Oktobrī Krievijas raķete Sojuz pirmoreiz startēja no Gviānas kosmiskā centra ekvatora tuvumā, kur tika ierīkots Sojuz starta laukums, īpaši pielāgots mitram un karstam klimatam.

Neveiksmi 1. februārī piedzīvoja Krievijas nesējraķes Rokot-KM augšējā pakāpe Briz-KM, nespējot pareizā orbītā ievadīt militāro ģeodēzijas pavadoni Geo-IK-2. 4. martā ASV raķetei Taurus XL neatvērās derīgās kravas plūsmvirzis, un klimata pētniecības pavadonis Glory iekrita okeānā.

17. augustā ar nesējraķeti Proton-M Krievijas sakaru pavadonis Ekspress-AM4, tika ievadīts neparedzētā orbītā, jo dzinējbloka Briz-M vadības progrmma nebija pareizi sastādīta. Nākamajā dienā Ķīnas nesējraķete Chang Zheng-2C cieta avāriju.

24. augustā nesējraķetes Sojuz-U trešās pakāpes dzinēja RD-0110 kļūmes dēļ neizdevās orbītā ievadīt kravas kuģi Progress M-12M; tika secināts, ka dzinējam aizsērējusies gāzģeneratora degvielas pievadcaurules, un tas ir bijis gadījuma raksturs. Pēc šī gadījuma tika rūpīgi pārbaudīti visi RD-0110 dzinēji, kas jau iebūvēti raķešpakāpēs un gaidīja startu, tai skaitā Sojuz-2.1a trešās pakāpes tika aizvestas no Gviānas atpakaļ uz rūpnīcu.

23. decembrī nesējraķete Sojuz-2.1b cieta avāriju, un atkal trešās pakāpes kļūmes dēļ, bet šajā konfigurācijā izmantots dzinējs RD-0124. Pēc šīs avārijas Krievijas kosmiskās aģentūras vadītājs Vladimirs Popovkins (viņš šajā amatā atradās no aprīļa, kad nomainīja Anatoliju Perminovu, kas tika atstādināts sakarā ar kosmiskās tehnikas avārijām iepriekšējā gadā) atzina, ka valsts kosmiskajā rūpniecībā ir krīze un nepieciešamas radikālas reformas.

Pēc orbitālo startu daudzuma gadā pirmoreiz vēsturē Ķīna (19 palaišanas) apsteidza ASV (18); pirmajā vietā joprojām ir Krievija (32).

Kosmosa pētniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dawn uzņemts asteroīda Vesta attēls 17. jūlijā

NASA zonde Stardust NEXT 15. februārī veica Tempela 1 komētas pārlidojumu, kuru 2005. gadā bija apmeklējis cits NASA kosmiskais aparāts Deep Impact, ietriecot tajā impaktoru. 18. martā zonde MESSENGER sasniedza Merkuru. 16. jūlijā zonde Dawn iegāja asteroīda Vesta orbītā. 5. augustā palaida Jupitera zondi Juno. 10. septembrī palaistas zondes GRAIL-A un GRAIL-B Mēness gravitācijas lauka kartēšanai.

8. novembris tika palaista Krievijas zonde Fobos-Grunt, kas neiegāja plānotajā trajektorijā uz Marsu; nebija iedarbojies tās dzinējs (izmantots modificēts dzinējbloks Fregat, arī sakari bija pazuduši. Līdz ar to tika zaudēta arī Ķīnas pirmā Marsa zonde Yinghuo 1.

26. novembrī palaista Marsa mobilā laboratorija Curiosity.

Krievija 18. jūlijā palaida radioastronomisko observatoriju Spektr-R, kas darbojas interferometrijas projektā Radioastron kopā ar redioteleskopiem uz Zemes. 8. novembrī palaista starpplanētu zonde Fobos-Grunt, kurai vajadzētu uz Zemi nogādāt Fobosa grunts paraugus (kopā ar to palaista Ķīnas Mēness zonde Yinghuo 1), bet kļūmes dēļ neatstāja Zemes orbītu un neizdevās nodibināt sakarus ar to.

Ķīnas zonde Chang'e-2 aprīlī beidza Mēness izpētes misiju, un jūnijā tā atstāja Mēness orbītu.

Pilotējamie lidojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantis veic pēdējo nolaišanos Space Shuttle programmas ietvaros

2011. gadā notika pēdējie trīs Space Shuttle lidojumi: STS-133, STS-134 un STS-135, tādējādi beidzot vairāk kā 30 gadu ilgo ASV daudzkārtizmantojamo kosmosa kuģu programmu. Kosmoplānus paredzēts nodot muzejiem. Līdz sava nacionālā kosmosa kuģa izveidei ASV ir atkarīga no Krievijas kuģiem Sojuz.

Krievija palaida četrus pilotējamos kosmosa kuģus: Sojuz TMA-21, Sojuz TMA-02M, Sojuz TMA-22 (pēdējais kuģia ar analogo vadības sistēmu), Sojuz TMA-03M, kā arī piecus kravas kuģus Progress (viens no tiem tika zaudēts raķetes avārijā).

29. septembrī Ķīna palaida savu pirmo orbitālo staciju Tiangong 1, pie kuras 2. novembrī veica saslēgšanos bezpilota kosmosa kuģis Shenzhou 8, tādējādi Ķīna ir veikusi vēl vienu no svarīgākajiem kosmonautikas stūrakmeņiem (cilvēka palaišana kosmosā un atgriešana uz zemes, iziešana kosmosā un saslēgšanās ar citu kosmisko aparātu).

Hronoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saules bura Nanosail

Februāris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

MESSENGER uzņemts Merkura attēls

Aprīlis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jupitera zonde Juno

Augusts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēness zondes GRAIL

Oktobris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaudētā Krievijas Fobosa zonde Fobos-Grunt

Decembris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]