951 Gaspra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
951 Gaspra
951 Gaspra.jpg
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i G. N. Neujmins
Atklāšanas datums 1916. gada 30. jūlijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums SIGMA 45; A913 YA; 1955 MG1
Mazo planētu kategorija Asteroīdu joslas asteroīds
Orbitālie parametri
Epoha 2006. gada 6. marts (JD 2453800.5)
Afēlijs 2.594 AU
Perihēlijs 1.825 AU
Lielā pusass (rādiuss) 2.210 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.174
Apriņķošanas periods 3.28 a
Vidējais apriņķošanas ātrums 19.88 km/s
Vidējā anomālija 53.057°
Slīpums 4.102°
Uzlecošā mezgla garums 253.218°
Perihēlija arguments 129.532°
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 18,2x10,5x8,9 km
Masa 2-3×1016 kg
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 0.002 m/s2
Equatorial Otrais kosmiskais ātrums 0.006 km/s
Ģeometriskais albedo 0,22
Temperatūra ~181 K
Asteroīdu spektru tipi S tipa asteroīds
Absolūtais spožums 11,46m

951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai. Tas bija pirmais asteroīds, kuru tuvumā pārlidojis kosmiskais aparāts. Galileo starpplanētu zonde pārlidoja Gaspru 1991. gada 29. oktobrī pa ceļam uz Jupiteru.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez daudziem maziem krāteriem uz asteroīda ir arī pusducis relatīvi līdzenu apvidu un iespiedumu. Viens no šādiem apvidiem ir Dunne Regio. Tas ir 5 x 7 km liels apgabals, kurā nav par 200 m augstāku virsmu. Pagaidām nav skaidri zināms vai tas ir triecienu rezultāts, vai arī tās ir lūzuma šķautnes, ja Gaspra ir atdalījies no lielāka debess ķermeņa.

Gaspra starp S tipa asteroīdiem izceļas ar lielu olivīna saturu. Tiek uzskatīts, ka tā virsma satur olivīnu un piroksēnu attiecībās 4:1 līdz 7:1. Asteroīda virsma ir daudzmaz vienādā krāsā bez izteiktiem citas krāsas laukumiem. Uz Gaspras nav milzīgu krāteru, kurus varētu salīdzināt ar asteroīda rādiusu, kādi ir piemēram uz asteroīda 253 Matilde. Tas izskaidrojams ar to, ka debess ķermeņu sadursme, kura radīja Floras grupas asteroīdus un arī Gaspru, ir notikusi salīdzinoši nesen (astronomijas mērogos), tāpēc uz Gaspras vēl nav radušies lielie krāteri. Tiek uzskatīts, ka Gaspras virsmas vecums ir 20 — 300 miljonu gadu[1]. Uz Gaspras virsmas ir redzamas desmitiem metru dziļas, 100 — 300 m platas un līdz 2,5 km garas plaisas. Tas liecina, ka asteroīds ir viens monolīts ķermenis nevis akmeņu sakopojums. Plaisas visticamāk radušās, triecieniem sašķeļot pamatiezi. Atsevišķu plaisu izskats liecina, ka virsma varētu būt klāta ar regolītu.

Ir aprēķināts, ka Gaspras virsma ir 525 km2 liela. Precīza masa nav zināma, jo Galileo pārlidošanas brīdī atradās pārāk tālu no asteroīda, tāpēc kosmiskā aparāta trajektoriju asteroīds neietekmēja.

Asteroīds Zemes orbītu nešķērso.

Uz asteroīda esošajiem krāteriem ir piešķirti dažādu valstu kūrortpilsētu nosaukumi. Atsevišķiem asteroīda apgabaliem ir piešķirti ar asteroīdu saistītu astronomu un zinātnieku vārdi.

Izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asteroīdu 1916. gadā atklāja krievu astronoms Grigorijs Ņeujmins no Simeizas observatorijas un nosauca to par godu Gaspras kūrortpilsētiņai Krimā, Melnās jūras krastā.

1991. gada 29. oktobrī asteroīdu 1600 km attālumā pārlidoja starpplanētu zonde Galileo. Galileo uz Zemi nosūtīja 57 asteroīda attēlus, no kuriem tuvākais bija uzņemts no 5300 km attāluma. Labākajiem attēliem bija izšķirtspēja 54 m uz pikseli. Pārlidojuma laikā nebija redzama asteroīda dienviddaļa, bet pārējie 80 % virsmas tika nofotografēti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]