ASV Antarktikas programma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
ASV Antarktikas programmas logo

Amerikas Savienoto Valstu Antarktikas programma (angļu: United States Antarctic Program, USAP) ir Amerikas Savienoto Valstu valdības organizācija, kas nodrošina, koordinē un pārrauga valsts darbības Antarktikā. Programmu finansē un pārvalda ASV valdības aģentūra Nacionālais Zinātnes fonds (National Science Foundation). Programmā katru gadu tiek iesaistīti ap 3000 ASV pilsoņu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

USAP loģistikas centrs Kraistčērčā, Jaunzēlandē

Pirmā ASV vadības finansētā ekspedīcija Antarktīdā bija Ričarda Bērda vadītā ASV Antarktikas dienesta (United States Antarctic Service; USAS) ekspedīcija 1939.—1941. gados. Ekspedīcijai bija tiem laikiem nepieredzēti plašs mērogs — piedalījās 59 cilvēki, tika izmantoti divi kuģi, trīs lidmašīnas, 160 kamanu suņi. Tika ierīkotas divas ekspedīcijas bāzes 1700 jūdzes viena no otras: Vestbeisa uz Rosa šelfa ledāja un Īstbeisa Antarktīdas pussalas piekrastē.[2]

Uzreiz pēc 2. Pasaules kara beigām 1946.—1947. gadā ASV Kara flote īstenoja operāciju “Highjump”, kuras laikā tika veikta plašu Antarktīdas teritoriju aerofotografēšana, kā arī ierīkota bāze Litlamerika IV uz Rosa šelfa ledāja. Organizatorisku nepilnību dēļ aerofotografēšana tika veikta ar tehnisku brāķi un 1947.—1948. gada sezonā flote organizēja operāciju “Windmill”, kuras uzdevums bija radušās nepilnības novērst.[3]

1950. gada 10 maijā tika nodibināts Nacionālais Zinātnes fonds (NSF),[4] kam cita starpā desmitgades otrajā pusē kopīgi ar Nacionālo Zinātņu akadēmiju tika uzticēta Starptautiskā ģeofizikas gada ASV pētījumu daļas organizēšana.[4][3] SĢG programmas ietvaros 1956.—1957. gados Antarktīdas kontinentā ASV izveidoja septiņas polārstacijas, tajā skaitā staciju Dienvidpolā. 1958. gada janvārī ASV valdība pieņēma lēmumu par pētījumu programmas turpinājumu pēc SĢG beigām (US Continuing Antarctic Research Program; USCARP). 1959. gadā, uzreiz pēc SĢG programmas beigām, Antarktikas pētījumi tika nodoti NSF paspārnē un pētījumu programma pārdēvēta par ASV Antarktikas pētījumu programmu (US Antarctic Research Program; USARP).

Struktūra un organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NSF galvenais birojs Ārlingtonā, Virdžīnijā

ASV Antarktikas programmas kopējo politiku un vadlīnijas visām Savienoto Valstu aktivitātēm saskaņā ar Antarktikas Līgumu nosaka starpaģentūru Antarktikas darba grupa (Antarctic Working Group), kuras sastāvā ir Valsts departamenta (darba grupas vadība), Nacionālā Zinātnes fonda, Aizsardzības departamenta, kā arī citu pieaicināto aģentūru pārstāvji.[5]

Katrai aģentūrai ir noteiktas atbildības sfēras. Valsts departaments formulē un vada ārpolitiku saskaņā ar ASV Antarktikas programmas virzību un attīstību, uztur ārpolitiskos sakarus Antarktikas jautājumos, kā arī risina juridiskos jautājumus attiecībā uz Antarktikas līguma interpetāciju. Aizsardzības departaments NFS piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina nepieciešamo loģistiku. Nacionālais Zinātnes fonds atbildīgs par kopējo ASV Antarktikas aktivitāšu finansējuma un menedžmenta nodrošinājumu:

  • veic budžeta plānošanu, izstrādā zinātniskos mērķus,
  • pieņem piedāvājumus izpētes projektiem no universitātēm un federālajām aģentūrām un izvērtē tos,
  • pārvalda, izstrādā, būvē un uztur infrastruktūru Antarktikā,
  • izstrādā un īsteno vides un veselības drošības pasākumus aktivitātēm Antarktikā,
  • nodrošina informācijas apmaiņu ar citām aģentūrām un nevalstiskajām organizācijām.

Nacionālā Zinātnes fonda līdzekļus pamatpētījumiem un operāciju atbalstam Arktikā un Antarktikā Polārās programmas ietvaros pārvalda Polāro programmu birojs (Office of Polar Programs, OPP). Līdzekļi institūcijām (galvenokārt ASV universitātēm) tiek piešķirti kā NSF granti vai arī kā korporatīvi līgumi un kontrakti ar atbalsta organizācijām un militārajām struktūrām. OPP atbalsta arī tos individuālos pētniekus vai amerikāņu pētnieku komandas, kas piedalās starptautiskos projektos.[6]

Neskaitot OPP galveno biroju, tajā ietilpst četras nodaļas, no kurām divas ir zinātniskās:[7]

  • Antarktikas zinātņu nodaļa,
  • Arktikas zinātņu nodaļa,
  • Antarktikas infrastruktūras un loģistikas nodaļa,
  • Polārās vides, veselības un drošības nodaļa.

ASV Antarktikas programmas kopējais budžets 2008. gadā bija 295 miljoni USD.

Polārstacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amundsenskotas-Sautpolas polārstacija 2006. gadā

ASV Antarktiskā programma uztur Antarktīdā trīs pastāvīgas vissezonas polārstacijas: Makmerdo Rosa salā, Amundsenskotu-Sautpolu Dienvidpolā un Pālmeru Anveras salā. Vasaras periodā no oktobra līdz februārim tiek ierīkotas papildus nometnes vai īslaicīgas polārstacijas dažādu specifisku projektu īstenošanai. 2009./2010. gada sezonā tika ierīkotas četras galvenās vasaras nometnes (Bērdkampa, WAIS Divaida, AGAP Sautfīlda un Saipldoma) un vairākas nelielas nometnes.[8]

Kopš Starptautiskā ģeofizikas gada ASV Antarktīdā ierīkojusi 11 pastāvīgās vissezonas polārstacija.

Polārstacija Atvērta Slēgta Statuss Piezīmes
Amundsenskota-Sautpola 1956 Vissezonas
Bērda 1957 1972 Slēgta
Eitsa 1961 1965 Slēgta
Elsvērta 1957 1959 Slēgta Nodota Argentīnai
Helita 1957 1973 Slēgta
Litlamerika V 1957 1959 Slēgta
Makmerdo 1956 Vissezonas
Pālmera 1964 Vissezonas
Plato 1965 1969 Slēgta
Saipla 1969 1988 Slēgta
Vilksa 1957 1959 Slēgta Nodota Austrālijai

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]