Antarktikas Līgums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Antarktikas Līgums[1] (angļu: Antarctic Treaty, franču: Traité sur l’Antarctique, spāņu: Tratado Antártico, krievu: Договор об Антарктике) un ar to saistītās vienošanās, ko kopīgi sauc par Antarktikas Līguma Sistēmu, regulē starptautiskās attiecības Antarktikā. Šī līguma ietvaros par Antarktiku tiek sauktas visas zemes un šelfa ledāji uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma. Līgums stājies spēkā 1961. gada 23. jūnijā, kad to bija ratificējušas 12 sākotnējās dalībvalstis. Šobrīd (2010) līgumu ir parakstījušas 47 valstis un ar šo līgumu Antarktika ir noteikta kā teritorija, kas brīvi izmantojama zinātniskiem mērķiem un kurā aizliegtas militārās aktivitātes. Antarktikas Līgums bija pirmais Aukstā kara laikā noslēgtais bruņošanās kontroles līgums, kurā bija iesaistītas galvenās pretstāvošas puses. Antarktikas Līgumu pārrauga Antarktikas Līguma Sekretariāts, kura galvenā mītne kopš 2004. gada septembra atrodas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā. Tagadējā Antarktikas Līguma redakcija ir spēkā līdz 2041. gadam.

Antarktikas Līguma Sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antarktikas Līguma galvenais dokuments tika atvērts parakstīšanai 1959. gada 1. decembrī un pēc 12 sākotnējo dalībvalstu ratificēšanas stājās spēkā 1961. gada 23. jūnijā. Starp pirmajām līguma parakstītājvalstīm bija tās, kas ņēma aktīvu dalību Starptautiskā ģeofizikas gada programmā, kā arī pieņēma ASV uzaicinājumu piedalīties līguma izstrādes konferencē. Šīs valstis bija: Argentīna, ASV, Austrālija, Beļģija, Čīle, Dienvidāfrika, Francija, Japāna, Jaunzēlande, Lielbritānija, Norvēģija, PSRS. Starptautiskā ģeofizikas gada ietvaros šīs valstis bija ierīkojušas vairāk kā 50 polārstaciju un līgums kļuva par zinātniskās sadarbības diplomātisko turpinājumu.

Antarktikas Līguma panti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. pants - Antarktika var tikt izmantota tikai mierīgiem mērķiem; militārās aktivitātes, tādas kā ieroču izmēģinājumi, ir aizliegti, bet militārais personāls var tikt izmantots pētnieciskās un citās nemilitārās aktivitātēs;
  • 2. pants - jāturpinās zinātnisko pētījumu un kooperācijas brīvībai;
  • 3. pants - par brīvu informācijas un personāla apmaiņu kooperācijā ar ANO un citām starptautiskām organizācijām;
  • 4. pants - Līgums neapstiprina, neapstrīd un neiedibina teritoriālās pretenzijas; jaunas pretenzijas nevar tikt izvirzītas līguma darbības laikā;
  • 5. pants - aizliedz kodolsprādzienus un radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu;
  • 6. pants - iekļauj līguma darbības zonā visu sauszemi un šelfa ledājus uz dienvidiem no 60 dienvidu platuma;
  • 7. pants - Līguma novērotājvalstīm ir brīvas tiesības veikt jebkuras teritorijas aerovizuālu apskati, kā arī inspicēt jebkuru staciju, instalāciju vai iekārtas; par jebkādām aktivitātēm vai militārpersonāla ievešanu jāveic iepriekšējs paziņojums;
  • 8. pants - atļauj pakļaut novērotājus un zinātniekus to piederības valstu jurisdikcijai;
  • 9. pants - starp līguma dalībvalstīm notiek konsultatīvas tikšanās;
  • 10. pants - Līguma dalībvalstis iebilst pret to valstu darbošanos Antarktikā, kuras neatbalsta šo Līgumu;
  • 11. pants - pretrunas un disputi tiek risinātas mierīgā ceļā, vai, galējās situācijās, Starptautiskajā tiesā;
  • 12., 13., 14. panti - atrunā Līguma stāšanos spēkā, tulkošanu un labojumu starp dalībvalstīm.

Citi līgumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belinshauzenas stacijas piesārņotā apkārtne 1992. g.; saskaņā ar vides aizsardzības protokolu visi izpētes pasākumu atkritumi un blakusprodukti savācami un izvedami no kontinenta.

Citas Antarktikas Līguma ietvaros pieņemtās vienošanās ietver vairāk nekā 200 vienošanās un rekomendācijas, kas pieņemtas Līguma konsultatīvo pušu sanāksmēs. Nozīmīgākie no tiem ir:

  • Antarktikas faunas un floras aizsardzības pasākumi (1964. g.; stājies spēkā 1982. g.);
  • Antarktikas roņu aizsardzības konvencija (1972);
  • Antarktikas jūras dzīvnieku pasaules resursu aizsardzības konvencija (1980);
  • Antraktikas minerālo resursu regulēšanas konvencija (parakstīta 1988. g.; joprojām nav stājusies spēkā);
  • Antarktikas Līguma vides aizsardzības protokols (parakstīts 1991. g.; stājies spēkā 1998. g.).

Konsultatīvās sanāksmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katra gadu tiek orginizētas Antarktikas Līguma konsultatīvās sanāksmes par reģiona administrēšanu un menedžmentu. Tikai 28 no 46 līgumu parakstījušajām pusēm ir balss tiesības lēmumu pieņemšanā; pārējām 18 ir tiesības piedalīties un izteikt viedokli. Balsstiesīgās dalībvalstis (t.s. konsultatīvās dalībvalstis) ir 12 sākotnējās līguma parakstītājas un vēl 16 valstis, kas veic aktīvu zinātnisku un pētniecisku darbību reģionā.[2]

Antarktikas Līguma sekretariāts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antarktikas Līguma sekretariāts tika nodibināts 2004. gada augustā Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā kārtējajā Līguma konsultatīvajā sanāksmē. Nīderlandes pārstāvis Jans Hubers (Jan Huber) pildīja pirmā izpildsekretāra pienākumus līdz 2009. gada 31. augustam, kad viņu nomainīja Vācijas pārstāvis Manfreds Reinke (Manfred Reinke).

Sekretariāta galvenā funkcijas attiecināmas uz sekojošām jomām:

  • Ikgadējo Antarktikas Līguma konsultatīvo sanāksmju un Vides aizsardzības komitejas sanāksmju nodrošināšana.
  • Līgumā un Vides protokolā paredzētās informācijas apmaiņas nodrošināšana.
  • Konsultatīvo sanāksmju dokumentācijas savākšana, uzglabāšana un publicēšana.
  • Publiskas informācijas izplatīšana par Antarktikas Līguma sistēmu un Antarktiskajām aktivitātēm.

Sekretariāta četras oficiālās darba valodas ir angļu, franču, spāņu un krievu valoda.

Dalībvalstis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

     dalībvalsts, konsultatīva, teritoriāla pretenzija      dalībvalsts, konsultatīva, rezervējusi tiesības uz pretenziju      dalībvalsts, konsultatīva      dalībvalsts, pievienojusies      nav dalībvalsts


Valsts[3] Sākotnējā parakstītāja Konsultatīva Pievienojusies Polārstacijas (2009)[4]
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Amerikas Savienotās Valstis** 1960. gada 18. augustā 3 vissezonas
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste (pretenzija)* 1960. gada 31. maijā 2 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Argentīna Argentīna (pretenzija)* 1961. gada 23. jūnijā 6 vissezonas, 8 vasaras
Valsts karogs: Austrālija Austrālija (pretenzija) 1961. gada 23. jūnijā 3 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Austrija Austrija 1987. gada 25. augustā nav
Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija 2006. gada 27. decembrī nav
Valsts karogs: Beļģija Beļģija 1960. gada 26. jūlijā 1 vasaras
Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija 1983. gada 12. septembrī 1975. gada 16. maijā 1 vissezonas
Valsts karogs: Bulgārija Bulgārija 1998. gada 25. maijā 1978. gada 11. septembrī 1 vasaras
Valsts karogs: Čehija Čehija (kā Valsts karogs: Čehija Čehoslovākija) 1962. gada 14. jūnijā 1 vasaras
Valsts karogs: Čīle Čīle (pretenzija)* 1961. gada 23. jūnijā 5 vissezonas, 5 vasaras
Valsts karogs: Dānija Dānija 1965. gada 20. maijā nav
Valsts karogs: Dienvidāfrikas Republika Dienvidāfrika 1960. gada 21. jūnijā 1 vissezonas
Valsts karogs: Ekvadora Ekvadora 1990. gada 19. novembrī 1987. gada 15. septembrī 1 vasaras
Valsts karogs: Francija Francija (pretenzija) 1960. gada 16. septembrī 2 vissezonas
Valsts karogs: Grieķija Grieķija 1987. gada 8. janvārī nav
Valsts karogs: Gvatemala Gvatemala 1991. gada 31. jūlijā nav
Valsts karogs: Igaunija Igaunija 2001. gada 17. maijā nav
Valsts karogs: Indija Indija 1983. gada 12. septembrī 1983. gada 19. augustā 1 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Itālija Itālija 1987. gada 5. oktobrī 1981. gada 18. martā 1 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Japāna Japāna 1960. gada 4. augustā 1 vissezonas, 3 vasaras
Valsts karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande (pretenzija) 1960. gada 1. novembrī 1 vasaras
Valsts karogs: Kanāda Kanāda 1988. gada 4. maijā nav
Valsts karogs: Kolumbija Kolumbija 1989. gada 31. janvārī nav
Valsts karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika 1989. gada 9. oktobrī 1986. gada 28. novembrī 1 vissezonas
Valsts karogs: Ziemeļkoreja Korejas T.D.R. 1987. gada 21. janvārī nav
Valsts karogs: Krievija Krievija (kā Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS)** 1960. gada 2. novembrī 5 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Kuba Kuba 1984. gada 16. augustā nav
Valsts karogs: Ķīna Ķīnas Tautas Republika 1985. gada 7. oktobrī 1983. gada 8. jūnijā 2 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Malaizija Malaizija 2011. gada 31. oktobrī nav
Valsts karogs: Monako Monako 2008. gada 30. maijā nav
Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande 1990. gada 19. novembrī 1967. gada 30. martā nav
Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija (pretenzija) 1960. gada 24. augustā 1 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Pakistāna Pakistāna 2012. gada 1. martā 1 vasaras
Valsts karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja 1981. gada 16. martā nav
Valsts karogs: Peru Peru 1989. gada 9. oktobrī 1981. gada 10. aprīlī 1 vasaras
Valsts karogs: Polija Polija 1977. gada 29. jūlijā 1961. gada 8. jūnijā 1 vissezonas
Valsts karogs: Portugāle Portugāle 2010. gada 29. janvārī nav
Valsts karogs: Rumānija Rumānija 1971. gada 15. septembrī 1 vasaras
Valsts karogs: Slovākija Slovākija (kā Valsts karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija) 1962. gada 14. jūnijā nav
Valsts karogs: Somija Somija 1989. gada 9. oktobrī 1984. gada 15. maijā 1 vasaras
Valsts karogs: Spānija Spānija 1988. gada 21. septembrī 1982. gada 31. martā 2 vasaras
Valsts karogs: Šveice Šveice 1990. gada 15. novembrī nav
Valsts karogs: Turcija Turcija 1996. gada 25. janvārī nav
Valsts karogs: Ukraina Ukraina 2004. gada 27. maijā 1992. gada 28. oktobrī 1 vissezonas
Valsts karogs: Ungārija Ungārija 1984. gada 27. janvārī nav
Valsts karogs: Urugvaja Urugvaja 1985. gada 7. oktobrī 1980. gada 11. janvārī 1 vissezonas, 1 vasaras
Valsts karogs: Vācija Vācija
Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika VDR
1981. gada 3. martā
1987. gada 5. oktobrī
1979. gada 5. februārī
1974. gada 19. novembrī
1 vissezonas, 3 vasaras
Valsts karogs: Venecuēla Venecuēla 1999. gada 24. maijā nav
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 1988. gada 21. septembrī 1984. gada 24. martā 1 vasaras

* Pretenzijas pārklājas.
** Rezervējušas sev tiesības izveidot pretenzijas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]