12. februāris

12. februāris — gada 43. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 322 (323 garajā gadā) dienas.

Satura rādītājs

1541. — Santjago Čīlē dibināja konkistadors Pedro de Valdīvija.
1818. — Čīle ieguva neatkarību no Spānijas.
1900. — Beidz pastāvēt Dahomeja, tā kļūst par Francijas koloniju.
1908. — sākās pirmās autosacīkstes apkārt zemeslodei no Ņujorkas uz Parīzi.
1912. — Ķīnas Republika sāka lietot Gregora kalendāru.
1934. — sākās Austrijas Pilsoņu karš.
1950. — dibināta Eiropas Raidorganizāciju apvienība.
1955. — PSRS valdība izdeva rīkojumu par raķešu poligona (vēlāk tas ieguva nosaukumu "Baikonuras kosmodroms") izveidi tuksnesī pie Tjuratamas (Kazahijas PSR).
1961. — PSRS palaida zondi Veņera-1 uz Venēru.
1973. — Ohaio kļuva par pirmo ASV štatu, kur uz ceļazīmēm tiek rakstītas arī SI mērvienības.
1992. — pieņemts pašreizējais Mongolijas karogs.
1994. — sākās 17. Ziemas Olimpiskās spēles Lilehameres pilsētā Norvēģijā.
2001. — kosmiskā zonde NEAR Shoemaker tika novadīta uz 433 Eros virsmas, kļūstot par pirmo aparātu, kas nosēdies uz asteroīda.

1768. - Francis II (Franz II), Austrijas imperators (miris 1835.)
1804. — Heinrihs Lencs (Heinrich Friedrich Emil Lenz), vācbaltiešu fiziķis (miris 1865.)
1809.:
- Abrahams Linkolns (Abraham Lincoln), 16. ASV prezidents (miris 1865.)
- Čārlzs Darvins (Charles Darwin), angļu dabaszinātnieks (miris 1882.)
1884. — Johans Laidoners (Johan Laidoner), Igaunijas armijas ģenerālis (miris 1953.)
1851. — Eižens fon Bēms-Baverks (Eugen Böhm Ritter von Bawerk), Austrijas ekonomists (miris 1914.)
1900. — Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков), PSRS krievu ģenerālis (miris 1982.)
1918. — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (miris 1994.)
1934. — Bils Rasels (William Felton "Bill" Russell), ASV basketbolists
1938. — Juris Bojārs, Latvijas politiķis un jurists
1939. — Rejs Manzareks (Raymond Daniel Manczarek, Jr.), ASV mūziķis
1949. — Nikijs Lauda (Niki Lauda), Austrijas autosportists
1968. — Normunds Sējējs, latviešu hokejists
1974. — Toranosuke Takagi (高木虎之介), Japānas autosportists
1970. — Ineta Ziemele, Latvijas tiesību zinātniece, tiesnese
1978. — Suzanna Vigene (Susanne Wigene), norvēģu skrējēja
1980.:
- Riko Fata (Rico Fata), Kanādas hokejists
- Huans Karloss Ferero (Juan Carlos Ferrero), spāņu tenisists
1981. — Oļegs Saprikins (Олег Дмитриевич Сапрыкин), krievu hokejists

1554. — Džeina Greja (Queen Jane of England), Anglijas un Īrijas karaliene (dzimusi 1537.)
1798. — Staņislavs Poņatovskis (Stanisław August Poniatowski), pēdējais Polijas karalis (dzimis 1732.)
1836. — Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Schleiermacher), vācu filozofs (dzimis 1768.)
1912. — Gerhards Armauers Hansens (Gerhard Henrick Armauer Hansen), norvēģu ārsts (dzimis 1841.)
1942. — Abrahams Šterns (אברהם שטרן), Izraēlas cionistu organizācijas līderis (dzimis 1907.)
1954. — Dziga Vertovs (Дзига Вертов), ebreju izcelsmes padomju dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis (dzimis 1896.)
1984. — Hulio Kortāsars (Julio Cortázar), Argentīnas rakstnieks (dzimis 1914.)
1993. — Džeimss Baldžers (James Bulger), Lielbritānijas slepkavības upuris (dzimis 1990.)