12. februāris
Vikipēdijas raksts
12. februāris — gada 43. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 322 (323 garajā gadā) dienas.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- 1541. — Santjago Čīlē dibināja konkistadors Pedro de Valdīvija.
- 1818. — Čīle ieguva neatkarību no Spānijas.
- 1900. — Beidz pastāvēt Dahomeja, tā kļūst par Francijas koloniju.
- 1908. — sākās pirmās autosacīkstes apkārt zemeslodei no Ņujorkas uz Parīzi.
- 1912. — Ķīnas Republika sāka lietot Gregora kalendāru.
- 1934. — sākās Austrijas Pilsoņu karš.
- 1950. — dibināta Eiropas Raidorganizāciju apvienība.
- 1955. — PSRS valdība izdeva rīkojumu par raķešu poligona (vēlāk tas ieguva nosaukumu "Baikonuras kosmodroms") izveidi tuksnesī pie Tjuratamas (Kazahijas PSR).
- 1961. — PSRS palaida zondi Veņera-1 uz Venēru.
- 1973. — Ohaio kļuva par pirmo ASV štatu, kur uz ceļazīmēm tiek rakstītas arī SI mērvienības.
- 1992. — pieņemts pašreizējais Mongolijas karogs.
- 1994. — sākās 17. Ziemas Olimpiskās spēles Lilehameres pilsētā Norvēģijā.
- 2001. — kosmiskā zonde NEAR Shoemaker tika novadīta uz 433 Eros virsmas, kļūstot par pirmo aparātu, kas nosēdies uz asteroīda.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 1768. - Francis II (Franz II), Austrijas imperators (miris 1835)
- 1804. — Heinrihs Lencs (Heinrich Friedrich Emil Lenz), vācbaltiešu fiziķis (miris 1865)
- 1809.:
- Abrahams Linkolns (Abraham Lincoln), 16. ASV prezidents (miris 1865)
- Čārlzs Darvins (Charles Darwin), angļu dabaszinātnieks (miris 1882)
- 1884. — Johans Laidoners (Johan Laidoner), Igaunijas armijas ģenerālis (miris 1953)
- 1851. — Eižens fon Bēms-Baverks (Eugen Böhm Ritter von Bawerk), Austrijas ekonomists (miris 1914)
- 1900. — Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков), PSRS krievu ģenerālis (miris 1982)
- 1918. — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (miris 1994)
- 1934. — Bils Rasels (William Felton "Bill" Russell), ASV basketbolists
- 1938. — Juris Bojārs, Latvijas politiķis un jurists
- 1939. — Rejs Manzareks (Raymond Daniel Manczarek, Jr.), ASV mūziķis
- 1949. — Nikijs Lauda (Niki Lauda), Austrijas autosportists
- 1959. — Ingus Pētersons, latviešu dziedātājs
- 1968. — Normunds Sējējs, latviešu hokejists
- 1974. — Toranosuke Takagi (高木 虎之介), Japānas autosportists
- 1970. — Ineta Ziemele, Latvijas tiesību zinātniece, tiesnese
- 1978. — Suzanna Vigene (Susanne Wigene), norvēģu skrējēja
- 1980.:
- Riko Fata (Rico Fata), Kanādas hokejists
- Huans Karloss Ferero (Juan Carlos Ferrero), spāņu tenisists
- 1981. — Oļegs Saprikins (Олег Дмитриевич Сапрыкин), krievu hokejists
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 1554. — Džeina Greja (Queen Jane of England), Anglijas un Īrijas karaliene (dzimusi 1537.)
- 1798. — Staņislavs Poņatovskis (Stanisław August Poniatowski), pēdējais Polijas karalis (dzimis 1732.)
- 1836. — Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Schleiermacher), vācu filozofs (dzimis 1768.)
- 1912. — Gerhards Armauers Hansens (Gerhard Henrick Armauer Hansen), norvēģu ārsts (dzimis 1841.)
- 1942. — Abrahams Šterns (אברהם שטרן), Izraēlas cionistu organizācijas līderis (dzimis 1907.)
- 1954. — Dziga Vertovs (Дзига Вертов), ebreju izcelsmes padomju dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis (dzimis 1896.)
- 1984. — Hulio Kortāsars (Julio Cortázar), Argentīnas rakstnieks (dzimis 1914.)
- 1993. — Džeimss Baldžers (James Bulger), Lielbritānijas slepkavības upuris (dzimis 1990.)
Brīvdienas un piemiņas dienas [izmainīt šo sadaļu]
- Darvina diena
- Džordžijas diena (Džordžijas štatā, ASV)
- Linkolna diena (ASV)
- Sarkanās rokas diena
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||