Aleksandra vārti
| Aleksandra vārti | |
|---|---|
 2002. gadā | |
  Aleksandra vārti | |
| Koordinātas | 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°EKoordinātas: 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°E |
| Atrašanās vieta |
 Viestura dārzs, Rīga, Latvija |
| Autors | Johans Dāniels Gotfrīds |
| Tips | triumfa arka |
| Sākuma datums | 1815 |
| Pabeigšanas datums | 1817 |
| Aizsardzības numurs | 85 |
| Vērtības grupa | valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | vēsture |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga[1] no 1815. līdz 1817. gadam un atrodas Viestura dārzā Latvijas galvaspilsētā Rīgā.[2]
Vienīgā triumfa arka Latvijā,[3] nosaukta Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I Romanova vārdā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas triumfa arkas pamatus ielika 1815. gada 4. jūlijā par godu Krievijas Impērijas uzvarai Napoleona karos un tās ķeizara Aleksandra I nopelniem.[2] Finansiāli projektu atbalstīja Rīgas turīgie pilsoņi.[2] .[2] Celti Johana Dāniela Gotfrīda (Johannes Daniel Gottfriedt) vadībā, projekta autors nav zināms.[1] Sākotnēji Aleksandra vārti (tolaik vācu: Alexander Thor, Alexanderpforte atradās tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta, kur tos pēc Septītās koalīcijas kara beigām 1818. gada 28. augustā atklāja Aleksandrs I.[2]
Pilsētai izplešoties, 1904. gadā tos pārvietoja uz tagadējo Brīvības gatves posmu pie Šmerļa meža.[2] Pēc pulkveža Zemitāna nāves tos 1928. gadā pārdēvēja par Zemitāna vārtiem,[4] bet 1936. gadā pārcēla uz pašreizējo atrašanās vietu Viestura dārzā.[5]
-
Aleksandra vārti pie Rīgas austrumu robežas (ap 1880) -
Aleksandra vārti Aleksandra ielas galā (19. gadsimta beigās) -
Aleksandra vārti kā elektriskā tramvaja līnijas galapunkts (1901) -
Rīgas Triumfa arka pēc pārcelšanas uz Šmerli (pēc 1904) -
Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā (1919. gada 6. jūlijā) -
Zemitāna vārti pirms to pārcelšanas uz Viesturdārzu (1935)
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arka balstās uz smilšakmens kolonnām, kas veidotas joniskajā kārtojumā. Arkas abās pusēs augšdaļā ir no bronzas izveidoti medaljoni, uz kuriem attēloti gan kara, gan miera simboli.[1]
Aleksandra vārti ir 10,1 metru augsti, 9,7 metrus plati, 5,5 metrus dziļi, savukārt caurbrauktuves platums ir 4,25 metri.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Rīgas ielas. 3. sējums. Mārupe : Drukātava. 2009. 163. lpp. ISBN 9789984798868.
- ↑ «Triumfa arka». Citariga.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ «Aleksandra vārti Aleksandra vārti». Russkije.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra vārti.- "Cita Rīga"
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |