Aleksandrs I Romanovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs I
Александр I Павлович
Aleksandrs I Romanovs

Amatā
1801. gada 11. marts — 1825. gada 19. novembris (kronēts 1801. gada 15. septembrī Uspenskas katedrālē, Maskavā)
Priekštecis Pāvils I
Pēctecis Nikolajs I

Dzimšanas dati 1777. gada 12. decembrī
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1825. gada 19. novembrī (47 gadu vecumā)
Taganroga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Pētera un Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Pāvils I
Māte Marija Fjodorovna
Dzīvesbiedrs (e) Elizabete Aleksejevna
Bērni 2 agri mirušas meitas
Reliģija pareizticība
Paraksts Alexander I of Russia signature.svg

Aleksandrs I Romanovs, Svētītais (krievu: Александр I Павлович Романов, Благословенный, dzimis 1777. gada 12. decembrī, miris 1825. gada 19. novembrī, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801. gada 11. marta līdz 1825. gada 19. novembrim. Viņš bija arī nominālais Polijas karalis (1815. - 1825.), Somijas lielhercogs (1809. - 1825.), Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs (1801. - 1825.) u.t.t.

Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorijas krusttēvs. Aleksandra I Romanova valdīšana noritēja Napoleona karu laikā.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēvs - imperators Pāvils I, māte - imperatrise Marija. Dzimis 1777. gada 12. oktobrī (23. oktobrī pēc jaunā stila).

1793. gadā Aleksandrs I apprecējās ar Bādenes princesi Luīzi (vācu: Luise Marie Auguste von Baden, pareizticībā kristīta kā Elizabete - Елизавета Алексеевна, 13.01.1779. - 4.05.1826.).

Bērni:

  • meita Marija (Мария, 18.05.1799. - 27.07.1800.)
  • meita Elizabete (Елизавета, 3.11.1806. - 30.04.1808.)

Mūža otrajā pusē kļuva reliģiozāks, bieži izteicās par atteikšanos no troņa, kas pēc viņa nāves (no vēdertīfa) radīja populāras baumas, ka apglabāts esot dubultnieks, bet pats Aleksandrs kā svēts vientuļnieks (старец Федор Кузьмич) vai nu dzīvo Sibīrijā, vai klejo pa Krieviju.

Miris 1825. gada 19. novembrī Taganrogā.

Aleksandra laukums Berlīnē, kā arī Aleksandra vārti Rīgā (mūsdienās Viesturdārzā) nosaukti par godu šim imperatoram.

Iekšpolitika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdīšanas sākumā īss valsts liberalizācijas posms (likumi par dzimtbūšanas atcelšanu - skat. arī Zemes reforma XIX gs.). Kolēģijas nomainīja ar ministrijām. 1802. gadā tika atjaunota Tērbatas universitāte. 1803. gada izdots likums par izglītības iestādēm (dibinātas universitātes - 1804. gadā Kazaņā, 1805. gadā Harkovā). Valsts finanšu reforma.

Liela ietekme valsts pārvaldē t.s. Neoficiālajai komitejai (Негласный комитет), kurā bija visi viņa jaunības draugi - Viktors Kočubejs, Nikolajs Novosiļcevs, Pāvils Stroganovs, Adams Čartorijskis.

Ārpolitika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1801. gadā anektēja Austrumgruziju.

1805.-1807. gados iesaistījās pret Franciju vērstā koalīcijā.

1806.-1812. gados karš ar Osmaņu impēriju.

1804.-1813. gados karš ar Persiju.

1807.-1812. gados labas attiecības ar Franciju (Tilzītes miera līgums), pasliktinājās attiecības ar Lielbritānijas impēriju.

1808.-1809. gados karš ar Zviedrijas karalisti, anektē Somiju.

1812. gadā anektē Besarābiju (daļu no Moldāvijas).

1813. gadā anektē Azerbaidžānu.

1812.-1815. gados karš ar Franciju. Piedalās Vīnes kongresā, organizē Svēto savienību.

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Aleksandrs I Romanovs


Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas valdnieks Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pāvils I Romanovs
Krievijas imperators
1801.-1825.
Pēctecis:
Nikolajs I Romanovs