Aleksandrs I Romanovs

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs I
Александр I
Alex1.jpg
Tituls Krievijas imperators,
Polijas karalis, Somijas lielkņazs
Pie varas 1801. gada 11. martā
- 1825. gada 19. novembrī
Kronēšana 1801. gada 15. septembrī,
Uspenskas katedrāle, Maskava
Priekšgājējs Pāvils I (Павел I)
Pēctecis Nikolajs I (Николай I)
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Pāvils I (Павел I)
Māte Marija Fjodorovna
(Virtembergas dinastija)
(Мария Фёдоровна)
Sieva Elizabete Aleksejevna
(Bādenes dinastija)
(Елизавета Алексеевна)
Bērni divas meitas, agri mirušas
Dzimis 1777. gada 12. decembrī
Sanktpēterburga, Flag of Krievija Krievija
Miris 1825. gada 19. novembrī
Taganroga, Flag of Krievija Krievija
Apglabāts Pētera-Pāvila katedrāle, Sankpēterburga

Aleksandrs I Romanovs, Svētītais (krievu: Александр I Павлович Романов, Благословенный, dzimis 1777. gada 12. decembrī, miris 1825. gada 19. novembrī, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801. gada 11. marta līdz 1825. gada 19. novembrim.

  • Polijas karalis no 1815. gada līdz 1825. gadam
  • Somijas lielkņazs no 1809. gada līdz 1825. gadam

Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorija krusttēvs.

Aleksandra I Romanova valdīšana noritēja Napoleona karu laikā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Tēvs - imperators Pāvils I, māte - imperatrise Marija. Dzimis 1777. gada 12. oktobrī (23. oktobrī pēc jaunā stila).

1793. gadā Aleksandru apprecējās ar Bādenes princesi Luīzi (vācu: Luise Marie Auguste von Baden, pareizticībā kristīta kā Elizabete - Елизавета Алексеевна, 13.01.1779. - 4.05.1826.).

Bērni:

  • meita Marija (Мария, 18.05.1799. - 27.07.1800.)
  • meita Elizabete (Елизавета, 3.11.1806. - 30.04.1808.)

Mūža otrajā pusē kļuva reliģiozāks, bieži izteicās par atteikšanos no troņa, kas pēc viņa nāves (no vēdertīfa) radīja populāras baumas, ka apglabāts esot dubultnieks, bet pats Aleksandrs kā svēts vientuļnieks (старец Федор Кузьмич) vai nu dzīvo Sibīrijā, vai klejo pa Krieviju.

Miris 1825. gada 19. novembrī Taganrogā.

Aleksandra vārti Rīgā (mūsdienās Viesturdārzā) nosaukti par godu šim imperatoram.

[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika

Valdīšanas sākumā īss valsts liberalizācijas posms (likumi par dzimtbūšanas atcelšanu - skat. arī Zemes reforma XIX gs.). Kolēģijas nomainīja ar ministrijām. 1802. gadā tika atjaunota Tērbatas universitāte. 1803. gada izdots likums par izglītības iestādēm (dibinātas universitātes - 1804. gadā Kazaņā, 1805. gadā Harkovā). Valsts finanšu reforma.

Liela ietekme valsts pārvaldē t.s. Neoficiālajai komitejai (Негласный комитет), kurā bija visi viņa jaunības draugi - Viktors Kočubejs, Nikolajs Novosiļcevs, Pāvils Stroganovs, Adams Čartorijskis.

[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika

1801. gadā anektēja Austrumgruziju.

1805.-1807. gados iesaistījās pret Franciju vērstā koalīcijā.

1806.-1812. gados karš ar Osmaņu impēriju.

1804.-1813. gados karš ar Persiju.

1807.-1812. gados labas attiecības ar Franciju (Tilzītes miera līgums), pasliktinājās attiecības ar Lielbritānijas impēriju.

1808.-1809. gados karš ar Zviedrijas karalisti, anektē Somiju.

1812. gadā anektē Besarābiju ( daļu no Moldāvijas).

1813. gadā anektē Azerbaidžānu.

1812.-1815. gados karš ar Franciju. Piedalās Vīnes kongresā, organizē Svēto savienību.

[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija

  • Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Aleksandrs I Romanovs


Priekštecis:
Pāvils I Romanovs
Krievijas imperators
1801.-1825.
Pēctecis:
Nikolajs I Romanovs