Aleksandrs I Romanovs
Vikipēdijas raksts
 |
|
| Tituls | Krievijas imperators, Polijas karalis, Somijas lielkņazs |
| Pie varas | 1801. gada 11. martā - 1825. gada 19. novembrī |
| Kronēšana | 1801. gada 15. septembrī, Uspenskas katedrāle, Maskava |
| Priekšgājējs | Pāvils I (Павел I) |
| Pēctecis | Nikolajs I (Николай I) |
| Dinastija | Romanovu dinastija |
| Tēvs | Pāvils I (Павел I) |
| Māte | Marija Fjodorovna (Virtembergas dinastija) (Мария Фёдоровна) |
| Sieva | Elizabete Aleksejevna (Bādenes dinastija) (Елизавета Алексеевна) |
| Bērni | divas meitas, agri mirušas |
| Dzimis | 1777. gada 12. decembrī Sanktpēterburga,  Krievija |
| Miris | 1825. gada 19. novembrī Taganroga, Krievija |
| Apglabāts | Pētera-Pāvila katedrāle, Sankpēterburga |
Aleksandrs I Romanovs, Svētītais (krievu: Александр I Павлович Романов, Благословенный, dzimis 1777. gada 12. decembrī, miris 1825. gada 19. novembrī, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801. gada 11. marta līdz 1825. gada 19. novembrim.
Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorija krusttēvs.
Aleksandra I Romanova valdīšana noritēja Napoleona karu laikā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Tēvs - imperators Pāvils I, māte - imperatrise Marija. Dzimis 1777. gada 12. oktobrī (23. oktobrī pēc jaunā stila).
1793. gadā Aleksandru apprecējās ar Bādenes princesi Luīzi (vācu: Luise Marie Auguste von Baden, pareizticībā kristīta kā Elizabete - Елизавета Алексеевна, 13.01.1779. - 4.05.1826.).
Bērni:
- meita Marija (Мария, 18.05.1799. - 27.07.1800.)
- meita Elizabete (Елизавета, 3.11.1806. - 30.04.1808.)
Mūža otrajā pusē kļuva reliģiozāks, bieži izteicās par atteikšanos no troņa, kas pēc viņa nāves (no vēdertīfa) radīja populāras baumas, ka apglabāts esot dubultnieks, bet pats Aleksandrs kā svēts vientuļnieks (старец Федор Кузьмич) vai nu dzīvo Sibīrijā, vai klejo pa Krieviju.
Miris 1825. gada 19. novembrī Taganrogā.
Aleksandra vārti Rīgā (mūsdienās Viesturdārzā) nosaukti par godu šim imperatoram.
[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika
Valdīšanas sākumā īss valsts liberalizācijas posms (likumi par dzimtbūšanas atcelšanu - skat. arī Zemes reforma XIX gs.). Kolēģijas nomainīja ar ministrijām. 1802. gadā tika atjaunota Tērbatas universitāte. 1803. gada izdots likums par izglītības iestādēm (dibinātas universitātes - 1804. gadā Kazaņā, 1805. gadā Harkovā). Valsts finanšu reforma.
Liela ietekme valsts pārvaldē t.s. Neoficiālajai komitejai (Негласный комитет), kurā bija visi viņa jaunības draugi - Viktors Kočubejs, Nikolajs Novosiļcevs, Pāvils Stroganovs, Adams Čartorijskis.
[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika
1801. gadā anektēja Austrumgruziju.
1805.-1807. gados iesaistījās pret Franciju vērstā koalīcijā.
1806.-1812. gados karš ar Osmaņu impēriju.
1804.-1813. gados karš ar Persiju.
1807.-1812. gados labas attiecības ar Franciju (Tilzītes miera līgums), pasliktinājās attiecības ar Lielbritānijas impēriju.
1808.-1809. gados karš ar Zviedrijas karalisti, anektē Somiju.
1812. gadā anektē Besarābiju ( daļu no Moldāvijas).
1813. gadā anektē Azerbaidžānu.
1812.-1815. gados karš ar Franciju. Piedalās Vīnes kongresā, organizē Svēto savienību.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
- Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Большой Русский Биографический Словарь (krieviski)
- Энциклопедический словарь / Брокгауз Ф. А. Ефрон И. А. (krieviski)
- "Александр I, император всероссийский" / Большой Энциклопедический словарь / Брокгауз Ф. А. Ефрон И. А. (krieviski)
| Priekštecis: Pāvils I Romanovs |
Krievijas imperators 1801.-1825. |
Pēctecis: Nikolajs I Romanovs |
|
|
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
