Aleksandrs I Romanovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs I
Александр I Павлович
Alex1.jpg
Krievijas imperators
Amatā
1801. gada 11. marts — 1825. gada 19. novembris (kronēts 1801. gada 15. septembrī Uspenskas katedrālē, Maskavā)
Priekštecis Pāvils I
Pēctecis Nikolajs I

Dzimšanas dati 1777. gada 12. decembrī
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1825. gada 19. novembrī (47 gadu vecumā)
Taganroga, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Pētera un Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Pāvils I
Māte Marija Fjodorovna
Dzīvesbiedrs(-e) Elizabete Aleksejevna
Bērni 2 agri mirušas meitas
Reliģija pareizticība
Paraksts Alexander I of Russia signature.svg

Aleksandrs I Romanovs, Svētītais (krievu: Александр I Павлович Романов, Благословенный, dzimis 1777. gada 12. decembrī, miris 1825. gada 19. novembrī, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801. gada 11. marta līdz 1825. gada 19. novembrim. Viņš bija arī nominālais Polijas karalis (1815. - 1825.), Somijas lielhercogs (1809. - 1825.), Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs (1801. - 1825.) utt.

Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorijas krusttēvs. Aleksandra I Romanova valdīšana noritēja Napoleona karu laikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1777. gada 12. oktobrī (23. oktobrī pēc jaunā stila). Tēvs - imperators Pāvils I, māte - imperatrise Marija.

1793. gadā Aleksandrs I apprecējās ar Bādenes princesi Luīzi (vācu: Luise Marie Auguste von Baden, pareizticībā kristīta kā Elizabete - Елизавета Алексеевна, 13.01.1779. - 4.05.1826.). Viņu meitas Marija (Мария, 18.05.1799. - 27.07.1800.) un Elizabete (Елизавета, 3.11.1806. - 30.04.1808.) mira bērnībā. Mūža otrajā pusē Aleksandrs I kļuva reliģiozāks, bieži izteicās par atteikšanos no troņa.

Miris no vēdertīfa 1825. gada 19. novembrī Taganrogā. Pēc viņa nāves izplatījās baumas, ka cara vietā esot apglabāts viņa dubultnieks, bet pats Aleksandrs kā svēts vientuļnieks (старец Федор Кузьмич) vai nu dzīvo Sibīrijā, vai klejo pa Krieviju.

Aleksandra laukums Berlīnē, kā arī Aleksandra vārti Rīgā (mūsdienās Viesturdārzā) nosaukti par godu šim imperatoram.

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdīšanas sākumā īss valsts liberalizācijas posms (likumi par dzimtbūšanas atcelšanu - skat. arī Zemes reforma XIX gs.). Kolēģijas nomainīja ar ministrijām. 1802. gadā tika atjaunota Tērbatas universitāte. 1803. gada izdots likums par izglītības iestādēm (dibinātas universitātes - 1804. gadā Kazaņā, 1805. gadā Harkovā). Valsts finanšu reforma.

Liela ietekme valsts pārvaldē t.s. Neoficiālajai komitejai (Негласный комитет), kurā bija visi viņa jaunības draugi - Viktors Kočubejs, Nikolajs Novosiļcevs, Pāvils Stroganovs, Adams Čartorijskis.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķeizara Aleksandra I valdīšanas laikā Krievijas impērija 1801. gadā anektēja Austrumgruziju. 1805.-1807. gados iesaistījās pret Franciju vērstā koalīcijā. 1806.-1812. gados karoja ar Osmaņu impēriju. 1804.-1813. gados karoja ar Persiju.

1807.-1812. gados Krievijas impērijai bija labas attiecības ar Francijas impēriju (Tilzītes miera līgums), pasliktinājās attiecības ar Lielbritānijas impēriju. 1808.-1809. gados pēc kara ar Zviedrijas karalisti anektēja Somiju. 1812. gadā anektēja Besarābiju (daļu no Moldovas). 1813. gadā anektēja Azerbaidžānu.

1812.-1815. gados karoja ar Franciju (1812. gada karš). Piedalījās Vīnes kongresā, organizēja Svēto savienību.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas valdnieks Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pāvils I Romanovs
Krievijas imperators
1801.-1825.
Pēctecis:
Nikolajs I Romanovs