Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I
Александр I Павлович
Krievijas imperators
Amatā 1801. gada 11. marts — 1825. gada 19. novembris (kronēts 1801. gada 15. septembrī Uspenskas katedrālē, Maskavā)
Priekštecis	Pāvils I
Pēctecis	Nikolajs I
Dzimšanas dati	1777. gada 12. decembrī Sanktpēterburga, Krievijas impērija (Krievija)
Miršanas dati	1825. gada 19. novembrī (47 gadu vecumā) Taganroga, Krievijas impērija (Krievija)
Apglabāts	Pētera un Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Krievija
Dinastija	Romanovu dinastija
Tēvs	Pāvils I
Māte	Marija Fjodorovna
Dzīvesbiedrs (e)	Elizabete Aleksejevna
Bērni	2 agri mirušas meitas
Reliģija	pareizticība
Paraksts

Aleksandrs I Romanovs, Svētītais (krievu: Александр I Павлович Романов, Благословенный, dzimis 1777. gada 12. decembrī, miris 1825. gada 19. novembrī, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801. gada 11. marta līdz 1825. gada 19. novembrim. Viņš bija arī nominālais Polijas karalis (1815. - 1825.), Somijas lielhercogs (1809. - 1825.), Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs (1801. - 1825.) u.t.t.

Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorijas krusttēvs. Aleksandra I Romanova valdīšana noritēja Napoleona karu laikā.

Biogrāfija

Tēvs - imperators Pāvils I, māte - imperatrise Marija. Dzimis 1777. gada 12. oktobrī (23. oktobrī pēc jaunā stila).

1793. gadā Aleksandrs I apprecējās ar Bādenes princesi Luīzi (vācu: Luise Marie Auguste von Baden, pareizticībā kristīta kā Elizabete - Елизавета Алексеевна, 13.01.1779. - 4.05.1826.).

Bērni:

• meita Marija (Мария, 18.05.1799. - 27.07.1800.)
• meita Elizabete (Елизавета, 3.11.1806. - 30.04.1808.)

Mūža otrajā pusē kļuva reliģiozāks, bieži izteicās par atteikšanos no troņa, kas pēc viņa nāves (no vēdertīfa) radīja populāras baumas, ka apglabāts esot dubultnieks, bet pats Aleksandrs kā svēts vientuļnieks (старец Федор Кузьмич) vai nu dzīvo Sibīrijā, vai klejo pa Krieviju.

Miris 1825. gada 19. novembrī Taganrogā.

Aleksandra laukums Berlīnē, kā arī Aleksandra vārti Rīgā (mūsdienās Viesturdārzā) nosaukti par godu šim imperatoram.

Iekšpolitika

Valdīšanas sākumā īss valsts liberalizācijas posms (likumi par dzimtbūšanas atcelšanu - skat. arī Zemes reforma XIX gs.). Kolēģijas nomainīja ar ministrijām. 1802. gadā tika atjaunota Tērbatas universitāte. 1803. gada izdots likums par izglītības iestādēm (dibinātas universitātes - 1804. gadā Kazaņā, 1805. gadā Harkovā). Valsts finanšu reforma.

Liela ietekme valsts pārvaldē t.s. Neoficiālajai komitejai (Негласный комитет), kurā bija visi viņa jaunības draugi - Viktors Kočubejs, Nikolajs Novosiļcevs, Pāvils Stroganovs, Adams Čartorijskis.

Ārpolitika

1801. gadā anektēja Austrumgruziju.

1805.-1807. gados iesaistījās pret Franciju vērstā koalīcijā.

1806.-1812. gados karš ar Osmaņu impēriju.

1804.-1813. gados karš ar Persiju.

1807.-1812. gados labas attiecības ar Franciju (Tilzītes miera līgums), pasliktinājās attiecības ar Lielbritānijas impēriju.

1808.-1809. gados karš ar Zviedrijas karalisti, anektē Somiju.

1812. gadā anektē Besarābiju (daļu no Moldāvijas).

1813. gadā anektē Azerbaidžānu.

1812.-1815. gados karš ar Franciju. Piedalās Vīnes kongresā, organizē Svēto savienību.

Bibliogrāfija

• Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992

Ārējās saites

• Большой Русский Биографический Словарь (krieviski)
• Энциклопедический словарь / Брокгауз Ф. А. Ефрон И. А. (krieviski)
• "Александр I, император всероссийский" / Большой Энциклопедический словарь / Брокгауз Ф. А. Ефрон И. А. (krieviski)

Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Pāvils I Romanovs	Krievijas imperators 1801.-1825.	Pēctecis: Nikolajs I Romanovs