Dzimis Rīgā. No 1883. līdz 1887. gadam studēja Tērbatas, Heidelbergas un Jēnas universitātēs. 1888. gadā atgriezās dzimtenē, kļūdams par Rīgas Reformātu baznīcas palīgmācītāju. 1890. gadā iestājās Rīgas literāri praktiskajā pilsoņu savienībā. No 1893. gada - Rīgas Reformātu baznīcas mācītājs. Nolēmis iemācīties lietuviešu valodu, kopš 1902. gada noturēja dievkalpojumus arī lietuviski. 1919. gada 19. martā Stučkas valdības varas iestāžu arestēts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. Cietumā saslima ar tīfu un tika ievietots cietuma slimnīcā, tāpēc, atšķirībā no citiem ieslodzītajiem mācītājiem (piemēram, Eberharda Zāvari, Augusts Ekhardta u.c.), netika nogalināts īsi pirms landesvēra ienākšanas Rīgā. Miris vēlāk, pilsētas slimnīcā.
