Altajiešu valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nejaukt ar altajiskajām valodām
Altajiešu valodas
Valodu lieto: Centrālāzijā, Turcijā, Sibīrijā, Tālajos Austrumos
Runātāju skaits: 348 miljoni (neiekļaujot japāņu un korejiešu valodās runājošos)
558 miljoni (iekļaujot japāņu un korejiešu valodās runājošos)
Valodu saime:
 Altajiešu valodas
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: — 
Altajiešu valodu izplatības areāls

Altajiešu valodas ir valodu saime. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas. Kopējais "dzīvo" valodu skaits, kas ietilpst altajiešu valodu saimē, tiek lēsts no 66 līdz 74. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu.

Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā altajiešu valoda pēc runātāju skaita ir japāņu valoda, kuras piederība šai saimei ir apšaubīta. Nākamā lielākā ir turku valoda, bet trešā ir korejiešu valoda, kuras piederība saimei, tāpat kā japāņu valoda, tiek apšaubīta.

Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaita
Valoda Valodu atzars Runātāju skaits[1]
Japāņu valoda Japāņu valodas 122 miljoni
Turku valoda Tjurku valodas 50,7 miljoni
Korejiešu valoda izolēta valoda 66,3 miljoni
Uzbeku valoda Tjurku valodas 20,3 miljoni
Azerbaidžāņu valoda Tjurku valodas 19,1 miljons
Uiguru valoda Tjurku valodas 8,79 miljoni
Kazahu valoda Tjurku valodas 8,33 miljoni
Turkmēņu valoda Tjurku valodas 6,56 miljoni
Tatāru valoda Tjurku valodas 6,50 miljoni
Mongoļu valoda Mongoļu valodas 5,72 miljoni
Kirgīzu valoda Tjurku valodas 2,89 miljoni

No tungusu valodu atzara lielākās valodas pēc runātāju skaita ir evenku valoda (27,6 tūkstoši) un evenu valoda (7,1 tūkstotis).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ethnologue. Atjaunināts: 2011-04-23.