Dienvidrietumāzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules senakas civilizācijas tieši ir attīstījušās Dienvidrietumāzijā. Kādreiz šajā reģionā pastāvējušas šādas lielas un spēcīgas valstis - Izraēlas un Jūdas valstis, Asīriešu impērija, Babiloniešu impērija, Ahemenīdu impērija, Seleikīdu impērija, Sasanīdu impērija, Bizantijas impērija, Sefevīdu impērija, Osmaņu impērija un citas. Dienvidrietumazija ir dzimtene islāmu, jūdaismu, un citām monoteiskām reliģijām.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidrietumāzijā atrodas tieši uz dienvidiem no Austrumeiropas. Reģionu ieskauj 7 lielas jūras: Egejas jūra, Melnā jūra, Kaspijas jūra, Persijas līcis, Arābijas jūra, Sarkanā jūra un Vidusjūra. Uz ziemeļiem, reģions ir norobežots no Eiropā ar Kaukāza kalniem, uz dienvidrietumiem, tas ir norobežots no Āfrikas ar Suecas zemes šaurumu, bet uz austrumiem, reģions robežojas Centrālāzija un Dienvidāziju. Daštekavirs un Daštelūts Irānas austrumos dabiski norobezi regionu no pārējas Āzijas.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidrietumāzija atrodas sausajā un pussausajā tuksneša zonā, kas bieži cieš no sausuma, bet tas satur arī plašu mežus un auglīga ielejas. Daudzkur šajā regioņā pastāv ūdens trūkums, šajā reģiona aizvien vairāk pieaug pieprasijums pēc tīra ūdens.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģiona iedzivotaju skaits pārsniedz 300 miljonus. Visvairāk apdzīvotas reģiona valstis ir Turcija un Irāna, katrā par 75 miljoniem iedzivotāju. Reģiona galvenā valoda ir arābu valoda, kas ir oficialā valoda regiona 14 valstīs. Galvenā ticība - islāms, pastāv arī ievērojamas kristiešu un ebreju kopienas. Lielākās etniskās grupas ir arābi, persieši, turki, kurdi un izraēlieši/ebreji.

Ekonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidrietumazijas ekonomika ir daudzveidīga un reģions piedzīvo augstu ekonomisko izaugsmi. Turcija ir lielākā ekonomika šajā reģionā, kam seko Saūda Arābija un Irāna. Nafta ir nozīmīga rūpnieciskā nozare reģionālajā ekonomikā, jo vairāk nekā puse no pasaules naftas rezervēm un aptuveni 40 procentus no pasaules dabas gāzes rezervēm atrodas reģionā.

Valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā reģionā kopā atrodas 20 valstis vai tās daļas.

Valsts Platība(km²) Iedz. sk. (2012) Iedz.bl. (2012) (iedz.sk./km²) Galvaspilsēta IKP kopā (2011) (miljardi USD) IKP uz 1 iedz.(2011) (USD) Valūta Valsts forma Oficiālā valoda
Karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti 82 880 8 264 070 100 Abū Dabī 258,825 48 158 dirhems Federāla konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Armēnija Armēnija 29 800 3 260 600 112 Erevāna 9,39 3032 drams Prezidentāla republika armēņu
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna 86 600 9 165 000 105,8 Baku 93,055 10 201 Manats Prezidentāla republika Azerbaidžānu
Karogs: Bahreina Bahreina 665 1 214 705 1626,6 Manāma 31,101 27 556 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Ēģipte Ēģipte 61 000 83 517 652 76,3 Kaira 533,739 6594 mārciņa Prezidentāla republika arābu
Karogs: Gruzija Gruzija 69 700 4 469 200 68,1 Tbilisi 24,541 5491 Lari Pusprezidentāla republika gruzīnu
Karogs: Irāna Irāna 1 648 195 75 149 669 48 Teherāna 990,219 13 053 riāls Islāma republika persiešu
Karogs: Irāka Irāka 438 317 31 129 225 71 Bagdāde 143,676 4272 dinārs Parlamentāra republika arābu,kurdu
Karogs: Izraēla Izraēla 20 770 7 968 300 359 Jeruzaleme 236,994 31 467 šekelis Parlamentāra republika ivrits,arābu
Karogs: Jordānija Jordānija 92 300 6 508 271 68,4 Ammāna 29,233 4674 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Jemena Jemena 527 970 25 130 000 44,7 Sana 57,966 2306 riāls Prezidentāla republika arābu
Karogs: Katara Katara 11 437 1 757 540 154 Doha 173,847 98 329 riāls Absolūta monarhija arābu
Karogs: Kipra Kipra 9 250 1 099 341 117 Nikosija 23,728 29 074 Eiro Prezidentāla republika turku, grieķu
Karogs: Kuveita Kuveita 17 820 2 818 042 200,2 Kuveita 185,5 65 826 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Libāna Libāna 10 452 4 125 247 373 Beirūta 39,039 9862 mārciņa Parlamentāra republika arābu
Karogs: Omāna Omāna 212 460 3 027 959 8,7 Maskata 71,888 23 315 riāls Absolūta monarhija arābu
Karogs: Palestīnas autonomija Palestīna 6220 4 260 636 667 Jeruzāleme 6,6 1600 dinārs,šekelis Parlamentāra republika arābu
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija 1 960 582 28 376 355 13,2 Rijāda 976,223 35 974 riāls Absolūta monarhija arābu
Karogs: Sīrija Sīrija 185 180 22 530 746 118,3 Damaska 59,957 2802 Sīrijas mārciņa Prezidentāla republika arābu
Karogs: Turcija Turcija 783 562 74 724 269 97 Ankara 774,336 10 362 lira Parlamentāra republika turku