Uiguru valoda
| Uiguru valoda ئۇيغۇرچە Uyƣurqə уйғурчә |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Ķīna, Kazahstāna, Pakistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna | |
| Reģions: | Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions | |
| Runātāju skaits: | ap 10 milj. | |
| Reitings: | 76 | |
| Valodu saime: | Altajiskās Tjurku Karluku Uiguru valoda |
|
| Rakstība: | Arābu alfabēts (uiguru ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Ķīna (Siņdzjana) |
|
| Regulators: | Sindzjanas Uiguru autonomā reģiona Etnisko valodu un rakstību Darba komiteja | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ug | |
| ISO 639-2: | uig | |
| ISO 639-3: | uig | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Uiguru valoda, jaunuiguru valoda - tjurku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, ka arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.
Dialekti [izmainīt šo sadaļu]
3 galvenie dialekti:
Mūsdienu literatārā valoda sākusi veidoties 17. gs. uz ziemeļrietumu dialekta bāzes; ir 2 varianti - Siņdzjanas uiguru literārā valoda (Austrumu Turkestānas) un Vidusāzijas.
Rakstība [izmainīt šo sadaļu]
No 1. gt. beigām lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts. 11.-12. gs. to aizstaja arābu raksts (daļa uiguru lietoja uiguru rakstu līdz pat 18. gs. - 19.gs. beigām). Ķīnā no 1965. līdz 1982. gadam lietots arī latīņu raksts, 1983. gadā to aizstāja ar arābu rakstu, pievienojot dažas fonētiskās zīmes.
Vidusāzijā (PSRS) līdz 1930. gadam uiguru rakstībā tika lietots arābu raksts. 1930.-1946. gadam rakstības pamatā bija latīņu alfabēts, no 1946 tika pielāgota kirilica.
