Uzbeku valoda
| Uzbeku valoda Oʻzbek tili أۇزبېك ﺗﻴﻠی Ўзбек тили |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Uzbekistānā, Kirgizstānā, Afganistānā, Kazahstānā, Turkmenistānā, Tadžikistānā, Krievijā, Ķīnā | |
| Reģions: | Centrālāzija | |
| Runātāju skaits: | 35,5 miljoni | |
| Valodu saime: | Altajiešu Tjurku Uiguru tjurku Rietumu uiguru tjurku Uzbeku valoda |
|
| Rakstība: | latīņu alfabēts, arābu rakstība, kirilica | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Uzbekistāna |
|
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | uz | |
| ISO 639-2: | uzb | |
| ISO 639-3: | ikkurš: uzn — Ziemeļu uzbeku uzs — Dienvidu uzbeku |
|
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Uzbeku valoda (Oʻzbek tili) ir altajiešu valodu saimes tjurku valoda. Tā ir Uzbekistānas valsts valoda. Šajā valodā runā arī daudzi iedzīvotāji Turkmenistānas austrumos, Kazahstānas dienvidos, Tadžikistānas ziemeļos un rietumos, Afganistānas ziemeļos un Ķīnas ziemeļrietumos. 1993. gadā Uzbekistānas valdība oficiāli pieņēma, ka uzbeku valoda ir jāpieraksta izmantojot latīņu alfabēta burtus, bet agrāk to pierakstīja kirilicā. Savukārt Ķīnā dzīvojošie uzbeki izmanto arābu rakstību. Literārā valoda balstās uz Taškentas-Fergānas dialekta pamata.
Uzbeku valodu spēcīgi ir ietekmējušas krievu un tadžiku valodas. Ir novērojama arī netieša arābu valodas ietekme. Uzbeku valodu iedala divos lielos dialektos. Viens dialekts ir dienvidu uzbeku valoda, bet otrs dialekts — ziemeļu uzbeku valoda (kipčaku-uzbeku dialekts praktiski ir kazahu valodas dialekts).
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
