Nīla

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nīla
Egypt Nil.jpg
Nile-en.svg
Ieteka Vidusjūra
Baseina valstis Ēģipte, Sudāna, Dienvidsudāna, Etiopija, Uganda, Kongo Demokrātiskā Republika, Kenija, Tanzānija, Ruanda, Burundi, Eritreja
Garums 6650 km 
Vidējā caurtece 2830 m³/s 
Gada notece 82 km³ 
Baseina platība 3400000 km² 
Galvenās pietekas Zilā Nīla, Baltā Nīla

Nīla (arābu: النيل‎, An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī) ir upe Āfrikas ziemeļos, to uzskata par garāko upi pasaulē. Tai ir divas izteiktas pietekas, Baltā Nīla un Zilā Nīla. Baltā Nīla sākas Āfrikas vidienes Lielo Ezeru apvidū Ruandas dienvidos, un tālāk tek caur Tanzānijai, Viktorijas ezeram, Ugandai un Sudānai, bet Zilā Nīla sākas Etiopijas Tanas ezerā. Abas šīs daļas savienojas netālu no Hartūmas. Nīla ietek Vidusjūrā.

Vārds Nīla cēlies no grieķu valodas vārda Neilos (Νειλος) tulkojumā - upes ieleja.

Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz Ēģipti, kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju, un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.

Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai Senajā Ēģiptē.

Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga augsne. Aiz Hartūmas Nīlā ietek Atbara, un tālāk visā 2700 km garajā ceļā cauri tuksnesim Nīlā vairs neieplūst neviena upe.

Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc Asuānas aizsprosta uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu ūdenskrātuvi — Nāsera ezeru. Tā garums 500 km.

Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar Vidusjūras piekrasti 240 km garumā no Aleksandrijas rietumos līdz Portsaīdai austrumos. Pēc platības (24 000 km2) tā ir aptuveni tikpat liela, cik Krimas pussala.