Bolīvija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bolīvijas Daudznacionālā Valsts
Estado Plurinacional de Bolivia  (spāniski)
Bulibya Mama llaqta  (kečvu valodā)
Wuliwya Suyu  (aimaru valodā)
Bolīvijas Republikas karogs Bolīvijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"¡La unión es la fuerza!"  (spāniski)
"Vienotībā spēks!"
HimnaBolivianos, el hado propicio  (spāniski)
Location of Bolivia
Galvaspilsēta Sukre
Lielākā pilsēta Santakrusa
Valsts valodas spāņu valoda
kečvu valoda
aimaru valoda un vēl 34 valodas
Valdība Republika
 -  Prezidents Evo Moraless
 -  Viceprezidents Alvaro Garsija
Neatkarība no Spānijas 
 -  Deklarēta 1825. gada 6. augustā 
Platība
 -  Kopā 1 098 581 km² (28.)
 -  Ūdens (%) 1,29
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 10 556 102 (84.)
 -  Blīvums 8,4/km² (210.)
IKP (PPP) 2013. gada aprēķins
 -  Kopā $59,195 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $5364 
Džini koef. (2010) 53 (augsts) (14.)
HDI (2013) 0.667 (vidējs) (113.)
Valūta Bolīvijas boliviano (BOB)
Laika josla BOT (UTC-4)
Interneta domēns .bo
ISO 3166-1 kods 068 / BOL / BO
Tālsarunu kods +591

Bolīvija (spāņu: Bolivia, aimaru: Wuliwya, kečvu: Buliwya), oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir Sukre, bet lielākā pilsēta ir Santakrusa. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju tautas attīstības indeksu. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, kalnrūpniecību un vieglo rūpniecību. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis.

1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un inku impērijas pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritorija tika dēvēta par „Augšējo Peru” un ilgi jo ilgi piederēja spāņiem, kuru veiksmi, ilgi saglabājot kolonijas, var skaidrot ar viņu lielisko spēju uzraudzīt kolonijas. 1545. gadā Potosi kalna rajonā, tika atklāti bagātīgi sudraba iegulumi.

Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču Napoleona kari 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. 1809. gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai pēc sešpadsmit gadiem tika deklarēta Bolīvijas valsts. 20. gadsimtā Bolīvijas Nacionālā Revolūcija bija viens no nozīmīgākajiem gadsimta sociālpolitiskajiem notikumiem kontinentā. 1825. gada 6. augustā tika nodibināta Bolīvijas Republika. Valsti nosauca par godu Bolīvijas atbrīvotājam Simonam Bolivaram.

Pie varas drīz pēc tam gan nāca militāristi. Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru, valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā ar kaimiņvalstīm Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības virsaiti, kurš cīnījās ar kara hunti, kļuva Ernesto Če Gevara, kurš tika nogalināts vienā no cīņām ar valdības karavīriem. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma vara atgriezās pie demokrātijas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 km², tā pēc platības ir divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir Nevado Sajama, kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir lietus sezona. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C.

Bolivia Departments.png

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās.

Karogs Ģerbonis Departaments Administratīvais
centrs
Platība
(km²)
Iedzīvotāju skaits
Flag of Beni.svg Escudo de Beni.JPG Beni departaments
Departamento del Beni
Trinidāda 213 564 420 000 (2006)
Flag of Chuquisaca.svg Čukisakas departaments
Departamento de Chuquisaca
Sukre 51 524 572 165 (2005)
Flag of Cochabamba.svg Escudo de Cochabamba.gif Kočabambas departaments
Departamento de Cochabamba
Kočabamba 55 631 1 750 000 (2007)
Bandera de La Paz.svg Escudodearmaslapaz.gif Lapasas departaments
Departamento de La Paz
Lapasa 133 985 2 350 466 (2001)
Flag of Oruro.svg Oruro departaments
Departamento de Oruro
Oruro 53558 384 494 (2005)
Flag of Pando.svg Pando departaments
Departamento de Pando
Kobiha 63 827 60 995 (2005)
Flag of potosi.svg Potosi departaments
Departamento de Potosí
Potosi 118 218 709 013 (2001)
Flag of Santa Cruz.svg Santakrusas departaments
Departamento de Santa Cruz
Santakrusa 370 621 2 433 602 (2005)
Flag of Tarija.svg EscudoTarija.gif Tarihas departaments
Departamento de Tarija
Tariha 37 623 391 226 (2005)

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvijā dzīvo 10,56 miljoni iedzīvotāji. Līdz ar to tā ir astoņdesmit trešā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir Santakrusa, Sukre un Lapasa.