Anglikānisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anglikānisms (no latīņu anglicanus) ir Reformācijas rezultātā radies protestantisma virziens. Ar šo vārdu apzīmē arī anglikāņu ticības, tradīcijas un reliģiskās dzīves kopumu. Lielākā anglikāņu daļa (aptuveni 77 miljoni) ir apvienota Anglikāņu sadraudzībā 44 autonomās nacionālajās baznīcās, kas vēsturiski saistītas ar Anglijas Baznīcu.

Iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglikāņu Baznīca apvieno sevī elementus no protestantisma un reformācijas kustības, piemēram, noliedzot pāvesta autoritāti, taču tanī pašā laikā uzskatot sevi par agrīnās apustuļu un viduslaikos izveidojušās Baznīcas tradīciju turpinātāju, nevis jaunu kustību. Arī reliģisko prakšu ziņā anglikānisms apvieno elementus gan no protestantu, gan Romas katoļu baznīcas. No katoļiem paturēja garīdzniecības iedalījumu trīs pakāpēs - bīskapi, priesteri, diakoni, - taču reformēja liturģiju. Arhibīskapa Tomasa Kranmera (1489-1556) izdotajā "Draudzes lūgšanu grāmatā" paturēti daudzi viduslaiku Baznīcas teksti, taču tie pārveidoti protestantisma garā. Mūsdienās anglikānisms aptver ticīgos, kas pārstāv vismaz trīs novirzienus: anglokatolisko, liberālo un evaņģēlisko.