Vedela jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vedela jūra
VedelaJura.JPG
Platība: 2 920 000 km2
Garums: ~ 2 000 km
Maks. dziļums: 6 280 m
Valstis un citas teritorijas: Antarktīda
Lielākās pilsētas: Nav

Vedela jūraDienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumos norobežo Antarktīdas pussala, austrumos sasniedz Princeses Martas krastu. Dienvidos robežojas ar Antarktīdu, Vedela jūra veido dziļu ieloci, kuru klāj ledāji.

Ģeogrāfiskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziļa jūra, vidējais dziļums ap 3000 m, ziemeļu daļā sasniedz pat 6820 m dziļumu. Ziemā dienvidu daļā ūdens virsējais slānis atdziest līdz -1,8 °С. Vedela jūru lielāko daļu gada klāj dreifējošs ledus, kura biezums pārsniedz 2 m, daudz aisbergu. No dienvidu piekrastes milzīgajiem šelfa ledājiem reizi 20—25 gados atdalās īpaši gigantiski aisbergi. Apstākļi kuģošanai īpaši nelabvēlīgi, tomēr jūra ir salīdzinoši labi izpētīta.

Vedela jūrā ir īpašs straumju režīms. Rietumu virzienā gar Antarktīdas piekrasti virzās straume, kas pie Antarktīdas pussalas pagriežas uz ziemeļiem un pie pussalas ziemeļu gala veido savdabīgu virpuli. Pateicoties šai straumei Antarktīdas pussalas austrumu pusē ir vairāk ledus.

Vedela jūras krastos virzienā no rietumiem uz austrumiem atrodas šādi ģeogrāfiski objekti:

Aisberga A-38 atdalīšanās no Ronnes šelfa ledāja 1998. gadā. Aisberga garums - ap 150 km, platums - ap 50 km.

Uzskata ka Gondvānas superkontinenta sadalīšanās sākās tieši tagadējā Vedela jūrā.

Izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukta britu jūrnieka Džeimsa Vedela vārdā — 1823. gadā viņš pirmais sasniedza šo jūru un sasniedza tajā 74° dienvidu platuma grādu. Uzskata, ka Vedelam ir īpaši paveicies, jo mūsdienās šo vietu tikai paretam iespējams sasniegt ar ledlaužu palīdzību. Vedels jūru nodēvēja par Džordža IV jūru; 1900. gadā tā tika pārdēvēta paša Vedela vārdā.

1903. gadā dreifējošā ledus gūstā nokļuva un gāja bojā zviedru ceļotāja Oto Nordenšelda kuģis Antarctic, apkalpi izglāba pēc 10 mēnešiem. Nordenšelda grupas atstātās būdas joprojām ir saglabājušās un ir uzskatāmas par Antarktīdas vēstures pieminekli. 1915. gadā jūrā ledus gūstā nokļuva un gāja bojā Ernesta Šekltona kuģis Endurance, un arī šī kuģa apkalpi pēc vairākiem mēnešiem izglāba. Vedela jūru šķērsojuši daudzi Antarktīdas pētnieki, tai skaitā Roalds Amundsens un Roberts Skots.

Mūsdienās Vedela jūras krastos atrodas Argentīnas, Čīles un Lielbritānijas polārstacijas.

  • Antarktīdas pussalas ziemeļu daļā kopš 1952. gada darbojas Argentīnai piederošā Esperansas bāze.
  • Antarktīdas pussalas ziemeļu daļā atrodas arī Čīlei piederošā stacija Henerala Bernardo O'Higinsa, kas šeit nepārtraukti darbojas kopš 1948. gada, pieder Čīles bruņotajiem spēkiem, galvenā šīs valsts bāze Antarktīdā.
  • Tālāk dienvidos atrodas Marambio stacija, kas pieder Argentīnai, galvenā šīs valsts bāze Antarktīdā, dibināta 1969. gadā.
  • Filhnera šelfa ledāja iekšējā malā atradās Argentīnai piederošā Sovralas stacija, dibināta 1965. gadā, slēgta 1968. gadā.
  • Argentīnai piederošā Belgrano III atrodas Berknera salas ziemeļu daļā. Tā tika dibināta 1980. gadā, kopš 1983. gada beigām pamesta.
  • Kotsa Zemes krastā atrodas Argentīnai piederošā Belgrano II stacija.
  • Kotsa Zemes krastā atrodas arī britu Halejas bāzes, kur 1985. gadā tika atklāts ozona caurums. Pirmā bāze šeit dibināta 1956. gadā. Novecojušās, ledājā nogrimušās bāzes tiek iespēju robežās demontētas un aizvietotas ar jaunām. Mūsdienās (2012) šeit atrodas jau sestā bāze.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]