Fabiāns fon Belinshauzens

Fabiāns fon Belinshauzens Fabian von Bellingshausen Personīgā informācija Dzimis 1778. gada 9. septembrī Ēzele, Krievija Miris 1852. gada 13. janvārī (73 gadi) Kronštate

Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (vācu: Fabian Gottlieb Thaddeus von Bellingshausen, krievu: Фаддей Фаддеевич Беллинсгаузен; dzimis 1778. gada 9. septembrī Lahetaguses muižā Sāmsalā, miris 1852. gada 13. janvārī Kronštatē) bija baltvācu izcelsmes Krievijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks. Tiek uzskatīts par vienu no Antarktīdas pirmatklājējiem.

Izglītojies Kronštates kadetu korpusā. 1797. gadā ieguvis mičmaņa pakāpi un nosūtīts uz Baltijas flotes Rēveles eskadru. Piedalījies pirmajā krievu kuģojumā apkārt pasaulei Ivana Krūzenšterna vadībā (1803-1806) uz fregates Nadežda. 1806. gadā iegūst kapteiņleitnanta pakāpi.

No 1819. līdz 1821. gadam Belinshauzens vadīja kuģojumu apkārt pasaulei ar kuģiem Vostok un Mirnij (komandieris Mihails Lazarevs). Ekspedīcija pētīja Dienvidu okeāna akvatoriju Antarktīdas tuvumā. Galējais dienvidu punkts, ko ekspedīcija sasniedza 1820. gada 16. janvārī, bija 69°21′28″S 2°14′50″W pie Fimbula šelfa ledāja frontes. Kuģojuma laikā ekspedīcija atklāja vairākas salas Dienvidu (Pētera I sala, Aleksandra I sala) un Klusajā okeānā (Vostoka sala u.c.). Belinshauzena ekspedīcija bija savā laikā vistālāk uz dienvidiem nokļuvusī.

Vēlāk Belinshauzens kontradmirāļa dienesta pakāpē piedalījās Krievu—turku karā (1828-1829), komandēja Baltijas flotes divīziju. No 1839. gada Kronštates kara gubernators. Miris 1852. gadā Kronštatē.

Belinshauzena vārdā nosaukti:

• Belinshauzena jūra Antarktīdas piekrastē,
• divi zemesragi Sahalīnas un Dienviddžordžijas salās,
• Belinshauzena sala Dienvidsendviču salās,
• Fadeja sala un Fadeja līcis Laptevu jūras piekrastē,
• Belinshauzena glečers Antarktīdā,
• Belinshauzena kalns Antarktīdā,
• Belinshauzena lielieplaka Dienvidu okeānā,
• Mēness krāteris,
• Belinshauzenas polārstacija Antarktīdā.