Belinshauzena jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Belinshauzena jūra
BelinshauzenaJura.JPG
Platība: 487 000 km2
Maks. dziļums: 4 115 m
Valstis un citas teritorijas: Antarktīda
Lielākās pilsētas: Nav

Belinshauzena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.

Plešas aptuveni starp 70 un 100°R garuma grādiem, no Antarktīdas pussalas, Aleksandra I salas līdz Tērstona salai. Ziemeļos atrodas no Antarktīdas krastiem attālā Pētera I sala. Tālāk ziemeļos plešas Klusais okeāns, tieši uz ziemeļiem braucot, būtu sasniedzama Dienvidamerikas piekraste.

Antarktīdas piekrastē no austrumiem uz rietumiem virzties atrodas Pālmera Zeme, Ronnes līcis, Ingliša krasts, Elsvērta Zeme, Eitsa krasts.

Ūdens sāļums ir ap 33‰. Jūras nogulumi ģeologiem sniedz vērtīgu informāciju par Zemes klimata vēsturi, jo atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem jūru te klāja ledus sega, te tās nebija. Pēdējā laikā ledus segas platība jūrā samazinās vidēji par 8% desmitgadē, kamēr Rosa jūrā ledus platība vidēji palielinās par 7% dekādē.

Antarktīdas pussalā dzīvo viena no lielākajām Adeles pingvīnu populācijām.

Nosaukta admirāļa Fabiāna Gotlība fon Belinshauzena vārdā (dzimis Igaunijā, Sāremā salā), kurš šo reģionu pirmais sasniedza un pētīja 1819. vai 1821. gadā.

Rietumos atrodas Amundsena jūra, austrumos — Antarktīdas pussala.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]