Arhajs

Vikipēdijas lapa
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā

Arhajs (sengrieķu: ἀρχαῖος — 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.[1]

Arhajā veidojās pirmās ģeosinklināles, kurās nogulsnējās vulkāniskās lavas un terigēnais materiāls, kas izgulsnējās jūrās no apkārtējiem sauszemes apgabaliem. Ieži tika pakļauti granitizācijai, metamorfizācijai un krokošanai. Veidojās pirmās kalnu grēdas. Izveidojās pirmās lielās platformas (Austrumeiropas, Sibīrijas, Ziemeļamerikas, Antarktīdas u.c.), kuras sadalīja ģeosinklināļu joslas.

Arhaja ieži mūsdienās ir metamorfizēti, tam raksturīgi gneisi, migmatīti, marmori, kristāliskie slānekļi. Zemes garozas visvecākie ieži ir sastopami vecāko platformu pamatnēs, bet virspusē redzami Baltijas, Podolijas, Aldānas, Anabaras u.c. vairogos. Arhaja nogulumieži kalnu rajonos sastāv galvenokārt no drupu iežiem, kas veidojās sadēdot lavām. Tādēļ granīti, gneisi, vizlu, hlorītu un talka slānekļi mijas ar bāziskas lavas starpkārtām. Arhaja okeānu ūdeņi saturēja daudz hlorīdu un karbonātu, kā rezultātā radās pirmie kālija hlorīda, magnija, dzelzs un mangāna karbonātu nogulumi.[2]

Dzīvība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tieši arhajā atrastas senākās liecības par dzīvību, datētas ap 3,4—3,6 miljardu gadu vecos iežos, tās ir krama slānekļos atrastās baktēriju un zilaļģu fosilijas, kā arī stromatolītu atliekas. Pirmā dzīvība eksistējusi ļoti ekstrēmos apstākļos, jo tai laikā uz Zemes bija ļoti zems pH (skābs okeāna ūdens), Zemi klājusi bieza mākoņu sega, saules gaisma bija ierobežota, atmosfērā nebija skābekļa un norisinājās intensīvs vulkānisms. Arhaja noslēgumā, attīstoties zilaļģēm jeb ciānbaktērijām, sākās fotosintēze ar skābekļa izdalīšanos, kas mainīja atmosfēras sastāvu.

Stratigrāfiskais dalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhaja apakšējā robeža nav noteikta. Periodu pirms arhaja sauc par katarhaju. Tālāk arhaju nomaina proterozojs. Arhaju sīkāk iedala četros laika posmos:

Eons Ēra Ilgums
(mlj.g. p.m.)
Arhajs Neoarhajs 2800–2500
Mezoarhajs 3200–2800
Paleoarhajs 3600–3200
Eiarhajs 4000–3600

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Brian F. Windley. «Archean Eon». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2019. gada 16. marts.
  2. Ģeoloģija, A.Indāna redakcija, Izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1979.g., 331.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]